PuMPuRS Cēsīs

 

 

“Covid – 19 ierobežojumu rezultātā radušos garīgo traucējumu un apreibinošo vielu lietošanas mazināšana priekšlaicīgas mācību pamešanas riska grupas jauniešu vidū”.

01.06.2021. – 31.08.2021.

 

 

Projektu finansē Eiropas Sociālais Fonds projekta “Ieguldījums tavā nākotnē” ietvaros, apakšnodaļā “Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska jauniešu iesaiste jaunatnes iniciatīvu projektos”, kuru administrē Izglītības kvalitātes valsts dienests.

Projekta mērķis:

Palielināt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas izglītojamo motivāciju turpināt izglītību un veicināt viņu aktīvu līdzdalību ikdienas dzīvē, iesaistīt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas izglītojamos jauniešu aktivitātēs un jaunatnes iniciatīvu projektos ārpus formālās izglītības, nodrošināt aktivitāšu pieejamību iespējami tuvu bērnu un jauniešu dzīves un mācību vietai.

Motivācijas palielināšana.

Projekta prioritāte bija mainīgajos Covid – 19 apstākļos attīstīt izglītojamo jauniešu kritisko domāšanu attiecībā uz savu sajūtu un garīgā stāvokļa novērtēšanu, kā arī alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu un narkotiku lietošanas riskiem, kas ir tiešā veidā saistīti ar skolas pamešanas risku. Mūsu pieredze rāda, ka tie jaunieši, kas pamet skolu, vairumā gadījumu lieto kādu no psihoaktīvajām vielām. Bieži vien tas ir saistīts ar vājām prasmēm saprast un kontrolēt savas emocijas. Tāpēc, palielinot jauniešu prasmes izprast savus emocionālos stāvokļus pubertātes laikā, pieņemt savu intensīvo augšanu un hormonālās izmaiņas, paaugstinot spēju analizēt sevi un lūgt palīdzību, mēs spējām samazināt apreibinošo vielu lietošanas gadījumus, kā rezultātā samazinājās arī mācību pamešanas risks.

Projekta mērķis bija sniegt brīvu atmosfēru diskusijai un atklātībai sarunās par depresiju, spriedzi, atkarībām, apreibinošo vielu lietošanas aspektiem, par atbalstošu vidi skolā un mājās pieredzējušu jaunatnes darbinieku vadībā, Cēsu novada pašvaldības aģentūras Sociālais dienests telpās un pagalmā, kas atrodas Cēsu centrā un bija visiem jauniešiem viegli sasniedzamas. Laika apstākļi bija labi, laiks bija silts un saulains, tāpēc lielākā apmācību daļa notika Cēsu novada pašvaldības aģentūras Sociālais dienests pagalmā Bērzaines ielā 16. Lai izkustētos un pamainītu atmosfēru, īsākas aktivitātes veicām iekštelpās nodrošinot visus Covid – 19 ierobežošanas noteikumus.

Aktīva līdzdalība.

Otrs šī projekta mērķis bija parādīt priekšlaicīgas mācību pamešanas riska grupas jauniešiem, ka Cēsīs ir daudz iespēju dzīvot aktīvi, sportiski un interesanti arī bez apreibinošu vielu lietošanas, arī Covid – 19 ierobežojumu laikā, ievērojot visus noteikumus.

Šī projekta mērķis bija praktiski demonstrēt jauniešiem vairākas aizraujošas aktīva dzīves veida iespējas. Tā jaunieši tika ieinteresēti piedalīties Cēsu sporta un kultūras dzīvē, motivēti mācīties skolā un turpināt dzīvot apzinīgi un veselīgi.

Jaunieši paši tika mudināti sadarboties un diskutēt savā starpā, aizstāvēt savu viedokli un organizēt savu brīvo laiku veselīgi un interesanti.

Jauniešiem tika organizēts apmācību cikls, kas sastāvēja no deviņām ik nedēļas nodarbībām un darba pašam ar sevi mājās izmantojot pašnovērtējuma rīku.

Katrā nodarbībā bija 2 daļas.

Nodarbības pirmajā daļā tika pārrunātas dažādas garīgās un fiziskās veselības izmaiņas Covid -19 krīzes laikā, noskaidroti un analizēti iemesli, kāpēc jaunieši izjūt stresu vai depresiju, kāpēc smēķē, lieto alkoholu un narkotikas un kas jaunietim būtu nepieciešams, lai justos mierīgi un droši. Jaunieši tika atbalstīti un motivēti domāt par savu dzīvi ilgtermiņā, attīstīt personību un kritiski domāt un analizēt savas emocijas un rīcību.

Nodarbības daļas tiks atdalītas ar augļu un cepumu pauzēm, kā arī tika piedāvātas jautras izkustēšanās pauzes.

Nodarbības otrajā daļā jaunieši tika mudināti domāt, kā Cēsīs un apkārtnē varētu pavadīt laiku veselīgi un interesanti. Jauniešiem tika organizēts pārgājiens, brauciens ar velosipēdiem, grupas saliedēšanas aktivitātes šķēršļu joslā “Supervāvere” Ozolkalnā un braukšanas apmācība ar veikbordu un SUP bordu ūdens sporta centrā “Karjers”, kā arī jaunieši mācījās sadarboties kopīgi airējot braucienā ar laivām un plostu pa Gaujas nacionālo parku.

Katrā sporta aktivitātē drošību nodošināja instruktori, kā arī biedrības PINS projekta vadītājs Norberts Snarskis, apmācību vadītāja - Sarma Brauna un Cēsu novada pašvaldības aģentūras Sociālais dienests sociālā darbiniece darbā ar ģimenēm un bērniem Kristīne Ratniece, kā arī biedrības PINS brīvprātīgās – Sandra un Elizabete.

Mūsu projekta partneri bija Cēsu novada pašvaldības aģentūra Sociālais dienests, kuri izvēlējās 10 priekšlaicīgas mācību pamešanas riska grupas jauniešus no 12 – 16 gadiem ar ilgstošiem neattaisnotiem skolas kavējumiem, konfliktiem ar skolotājiem, skolēniem, vecākiem un mācību sasniegumu samazināšanos, iepriekšējiem pārkāpumiem saistībā ar smēķēšanu, alkohola un narkotiku lietošanu un neattaisnotu skolas kavēšanu.

Sociālā darbiniece darbā sekoja līdz jauniešu sasniegumiem un nepieciešamības gadījumā mudināja jaunieti izmantot citus Sociālā dienesta pakalpojumus vai profesionāļu konsultācijas.

Projekta beigās Cēsu novada pašvaldības aģentūras Sociālais dienests vadītājs Ainārs Judeiks, sociālā darbiniece darbā ar ģimenēm un bērniem Kristīne Ratniece līdz ar PINS projekta vadītāju, valdes locekli Norbertu Snarski un aktivitāšu vadītāju, PINS izaugsmes veicinātāju - Sarmu Braunu veica jauniešu sasniegumu novērtēšanu un dažādu interesantu faktu analīzi.

Piemēram analizējot mācību vidi dažādās Cēsu skolās bez skolotājiem un skolas vadības projekta vadītāji uzzināja daudz nozīmīgu faktu.

-          visneapmierinātākie skolēni ir tieši ar skolotājiem, visi jaunieši atzīst, ka skolotājiem neuzticas un ka skolotāji viņus nesaprot, jo ir veci. Tā patiešām ir liela problēma visās Latvijas skolās, ne tikai Cēsīs. Pensijas vecuma skolotājas visiem spēkiem cenšas saprast un dzīvot līdzi jauniešiem. Taču viņām tas neizdodas lielās gadu starpības un resursu trūkuma dēļ. Lielākā daļa skolotāju nevar iegādāties ne labu datoru, lai spēlētu spēles, ne virtuālās realitātes ķiveri un pultis. Taču ir jaunieši, kuriem viss tas jau ir.

-          Skolēni ir neapmierināti ar lēno informācijas tehnoloģiju ienākšanu skolās. Viņi vēlas vairāk animētus, interaktīvus uzdevumus, kurus var risināt telefonā vai planšetē. Vēlas, lai skolas programmās būtu iekļautas virtuālās realitātes stundas. Vēsturē būtu iespējams nokļūt viduslaikos, akmens laikmetā, vai Senajā Ēģiptē. Piemēram: “Virtually History” piedāvā virtuālās realitātes pasaulē piedzīvot Berlīnes sienas celšanu un krišanu. Ģeogrāfijā ceļot uz dažādām pasaules malām, apmeklēt lielas pilsētas vai paviesoties Ziemeļpolā. Šādu mācību spēli izstrādājusi “Google maps” un tai nepieciešams tikai iegādāties tehnoloģijas, kas nav arī tik dārgas – apmēram 1600 eiro) Svešvalodās varētu nokļūt tajās valstīs, no kurām nākusi šī valoda un saņemt īstu klātbūtnes efektu.

-          Skolēni nav apmierināti ar to, kā skolas ir iekārtotas. Viņiem pietrūkst mājīguma un viņi vēlētos, lai skolās būtu arī atpūtas istaba un iespēja pagulēt, spēļu istaba ar televizoru un spēļu konsolēm, kā arī peldbaseins. Skolēni atzīst, ka cīnoties ar miegu tāpat neko iemācīties nevar un loģiski būtu ļaut vienu stundu pagulēt un tiem, kuri nevēlas gulēt piedāvāt doties uz peldbaseinu vai spēļu istabu atpūsties.

-          Covid – 19 laikā skolēni visvairāk cieta no vientulības. No tā , ka nav iespējas satikties ar draugiem un klases biedriem un vienkārši kaut kur doties un socializēties ar cilvēkiem. Daudzi atzīmēja, ka mācībām veltīja mazāk laika, jo izpalika cīņa par disciplīnu, kas parasti kavē mācību procesu skolā un pārvietošanās no mājām uz skolu. Citiem tas patika un citiem tas nepatika. Bija arī jaunieši, kas bija apmierināti un kuriem mācīties mājās patika labāk, nekā skolā. Taču vairums jauniešu atzina, ka mājās mācīties ir bijis grūtāk.

Viena svarīga apmācību daļa tika veltīta sarunai par atbalstošas vides veidošanu mājās. Jaunieši tika lūgti uzzīmēt ideālo māju, kādā viņi vēlētos pavadīt Covid -19 laiku. Visi zīmēja modernās tehnoloģijas, datoru, televizoru, virtuālās realitātes iekārtas. Daži vēlējās virtuvi ar Mc Donalds piedāvājumu, daži peldbaseinu un spa, daži mājdzīvniekus, daži vēlējās dzīvot vienā dzīvoklī ar draugiem, bet neviens nevēlējās dzīvot ar vecākiem. Zīmējumos vecāku nebija, nebija brāļu, nebija māsu. Šie jauniešu zīmējumi parādīja, ka jaunieši cieš no personīgās vides trūkuma. Covid -19 laikā kļuva skaidrs, ka katram ģimenes loceklim tomēr ir nepieciešama sava dzīves telpa, laiks, ko viņš var pavadīt vienatnē, darot sev tīkamas lietas. Sarunās šī problēma neizskanēja, jo jaunieši saprata reālo situāciju un to, ka vecākiem rocība ir tāda, kāda viņa ir un ka viņi jau tā ir darījuši visu iespējamo, lai Covid – 19 laikā uzlabotu sadzīvi mājās. Neviens nesūdzējās, bet zīmējumos šī problēma tomēr parādījās.

Problēmu un atklājumu sarakstu varētu turpināt vēl ilgi, taču mūsu projekta uzdevums nebija norādīt uz mācību sistēmas un vecāku kļūdām un nepilnībām Covid – 19 laikā, bet gan iedvesmot jauniešus, kuriem šī iedvesma ir visvairāk vajadzīga un tas mums patiešām ir izdevies. Gan vecāki, gan bērni visi bija sajūsmināti un iedvesmoti. Paldies PUMPURam!

 

Video: https://youtu.be/Q9hf4Akyl_Q

Atbalsts ieslodzītajiem Valmieras cietumā

Projekts tapis ar Kultūras ministrijas un Valmieras novada fonda atbalstu.

 

Atbalsts dažādu tautību ieslodzītajiem Valmieras cietumā Covid – 19 krīzes situācijā

 

Ar mērķi samazināt jaunus noziedzīgo nodarījumu recidīvus, ieslodzītajiem pēc atbrīvošanās no Valmieras cietuma, kas rodas dēļ ieslodzīto nespējas integrēties pastāvīgi mainīgajā sociālajā vidē jaunajos Covid -19 apstākļos no 14. – 31. decembrim biedrība PINS attālināti organizēja 4 Zoom tikšanās kurās piedalījās 11 ieslodzītie no 3 kamerām, 10 biedrības PINS brīvprātīgie un projekta vadītāja. Šo tikšanos mērķis bija sagatavot 2 stundu garu kultūras pasākumu 24. decembrī, kas veltīts Ziemassvētkiem. Šajā pasākumā tika izskatītas tādas tēmas, kā Ziemassvētku sajūta sevī, Ziemassvētku dāvana sev un citiem, tumšais laiks pirms gaismas dzimšanas, kā arī Ziemassvētku radītais prieks un dalīšanās ar to. PINS brīvprātīgie piedalījās visos projekta posmos, gan tehniskā atbalsta sniegšanā, gan scenārija veidošanā, gan mēģinājumos, gan noslēguma pasākumā. Brīvprātīgie piedalījās arī projekta novērtēšanā un projekta rezultātu izplatīšanā. Projekts sniedza lielu dadzumu pozitīvu emociju, gan iesodzītajiem, gan brīvprātīgajiem.

Secinājums visiem bija viens – šos kultūras pasākumus ir nepieciešams turpināt, lai ieslodzījuma laikā ieslodzītie spētu sevi motivēt pilnveidoties un vairs neatgrieztos pie noziedzīgiem nodarījumiem.

Brīvības atņemšanas mērķis taču ir notiesāto likumpārkāpēju resocializācija – pasākumu kopums soda izpildes laikā, kuru rezultātā notiesātie spēj iekļauties sabiedrībā un tādējādi tiek veidota drošāka sabiedrība, nepieļaujot jaunus noziedzīgo nodarījumu recidīvus. Uzsvars šajā projektā tika likts uz likumpārkāpēja atkārtota nozieguma riska pakāpes samazināšanu un tūlītēju krīzes situācijas atbalstu viņa resocializācijas vajadzībām, kas ietver sociālās, psiholoģiskās, izglītības un nodarbinātības vajadzības.

Tāpēc, kā papildus atbalsta sistēma projekta laikā tika atklāts krīzes tālrunis ieslodzītajiem, kurš darbojas arī pēc darba laika un palīdz risināt dažādas akūtas krīzes situācijas.

Mēs esam pārliecināti, ka projektā iesaistīto ieslodzīto dzīve mainīsies, parādīsies ticība sev un saviem spēkiem, radīsies spēja orientēties un integrēties Covid -19 izmainītajā sabiedrībā pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma, saņemot atbalstu no līdzcilvēkiem.

Arī starpkultūru attiecības Latvijā mazliet uzlabosies, jo likumpārkāpēji būs saņēmuši iespējas kopt un paust savu kultūru, atbalstu krīzes situācijā, kas mazinās spriedzi dažādu tautību pārstāvju vidū neskaidrajos Covid -19 pandēmijas apstākļos.

Jaunajos apstākļos šis projekts bija kā pilotprojekts tālākai sadarbībai ar ieslodzījuma vietām.

Projekts L.I.K.E.

The project L.I.K.E. (The “Life Investment is the Key to Employment”) is funded by Iceland, Liechtenstein and Norway through the EEA and Norway Grants Fund for Youth Employment. It looks at the growing incidence of young people in the age group 15 -29 years old with mental health problems in Europe and the inability of the conventional labor problems to address the specific needs of this target group.

The project aims to improve the social inclusion and employment of the target group by studying the status of these young people, developing, experimenting and applying an innovative methodology that meets their needs and engages the whole community - relatives, employers and institutions - in the process. In addition, the broad partnership in the consortium works internationally to find common European solutions for social inclusion and quality and sustainable employment for young people with mental health problems.

Through the creation of "Hidden Likes" Houses - centers for support, communication and training, the project will achieve synergy in building activation, a healthier lifestyle and sustainable employment across Europe among the target group. By overcoming isolation and increase their motivation, they will get a mentor to help them in their training for local jobs.

Target groups:

• Long-term unemployed young people aged 15-29 with mental health problems
• Roma and other minority groups
• Relatives and families of young people with mental health problems
• Local employers
• Mental health specialists

Project partners:

• Association “Sustainability of progressive and open communication (SPOC), Bulgaria
• Association PINS, Latvia
• Codici Social Cooperative, Italy
• Salva Vita, Hungary
• Inspiring NGO (Hvetjandi NGO) HRIS, Iceland
• Norwegian National Advisory Unit on Concurrent Substance Abuse and Mental Health Disorders, Norway

Links to the project website and facebook pages:

https://project-like.com/en/

https://www.facebook.com/Project-L-I-K-E-436412890232229

The “Life Investment is the Key to Employment” project is funded by Iceland, Liechtenstein and Norway through the EEA and Norway Grants Fund for Youth Employment.

 

Par LIKE projektu:

Aptauja, Teorētiskās izpētes darbs un starpinstitucionāls darbs ar klientu patstāvīgas dzīves sakārtošanai veidojot integratīvās „Meklētāju mājas”, kurās satiktos klients un viņa problēmjautājumu atrisināt vēlošās un spējīgās institūcijas un organizācijas vienuviet , piederīgie varētu paust savas vēlmes. Ņemot vērā Latvijas partnera - Biedrības PINS ilggadējo pieredzi darba integrācijas sociālās uzņēmējdarbības jomā tiks piedāvāta dažādu profesionālo un sadzīves prasmju apguve, rokdarbi, dzīves skola, arī dažādi iesaistošās un izzinošās terapijas veidi kā mākslas/krāsu, dzīvnieku, mūzikas, sporta/kustību un tml.

Tiesiskā valstī katram ir tiesības dzīvot neatkarīgu dzīvi, nebūt saistītam ar savu problēmsituācijā nonākušo tuvāko

Kopēji projekta ietvarā aptaujās piedalījās 1333klienti + tuvinieki + eventuālie darba devēji

Ko ikdienā dara, kā un par ko domā jaunietis ar garīga/psihiska rakstura traucējumiem, kādas ir viņa patstāvīgas dzīves iespējas

Garīgā/psihiskā invaliditāte/problemātika un uzvedības traucējumi ir atšķirīgas lietas!

Tālāk par personām ar garīgo psihisko invaliditāti un problemātiku:

Portreti:

Klienti: zinoši/pašpārliecināti/egocentriski, ļoti prasmīgi pieprasīt/zināt tiesības; dzīvo nabadzībā un zin, ka min.alga ir par atrašanos/skaitīšanos darbā, sagādā grūtības identificēt darba rezultāta un samaksas proporciju, ļoti patīk socializēšanās/ uzturēšanās sabiedrībā- pēc savas izpratnes pārrunāt ikdienas aktuālos notikumus no sava redzes punkta, nodarbinātībā- apšaubāma darba spēja, lielas pašpārliecinātība/tieksme uz lielām ambīcijām.

Invaliditātes balstās uz darbanespēju, bet mēs runājam par viņiem kā vienlīdzīgiem darbiniekiem (piem., II grupa ir 60-80% darbaspēju zudums): kāda darbaspēja, kāda min.un augstāka alga?!

Radinieki /tuvinieki: sasaistīti 24/7; nav iespējama sistēmiska palīdzība, nav iespējama privātā dzīve / nodarbinātība; tas ietekmē arī citus ģimenes locekļus, tuviniekus

„Spiest” uz vecākiem nav ieteicams, jo viņi agri vai vēlu izbeigsies un katram klientam jābūt mehānismam patstāvīgai stabilai dzīvei, daļai,varbūt nav citu radinieku un vairumam šo klientu (pašai personai) ir ierobežota sapratne rūpēties par savu cilvēka cienīgu sadzīvi

Šobrīd kā optimāls risinājums sadzīves organizēšanai no esošo sociālo pakalpojumu klāsta darba grupā tiek saskatīts grupu dzīvokļi, kur ļoti nopietni jāpiedomā pie jēgpilnas dienas aizņemtības/nodarbināmības; otrs esošais ir komūnas – piem., Camphill sistēmas risinājums

Risinot šo jautājumu individuāli, katram klientam piesaistāmo darbinieku skaits būtu ap 5 slodzēm

Šo modeli skatām arī deinstitucionalizācijas kontekstā, jo mājās bazētai personai, kuru pastāvīgi apkalpo ģimene, patstāvīgas dzīves uzsākšana, no iekļaujošās startēģijas koncepta iztrādātāju viedokļa, būtu kā indivīda deinstitucionalizācija

Darba devēji: gatavi darbam, bet saprot, ka smags darbs, lai nodarbinātu personas ar garīga rakstura traucējumiem; būtu jāatlīdzina ne tikai personai, bet arī darba devējam/viņa darbiniekiem; Darbs vai rotaļa? Gatavi sadarboties/nodarbināt pie nosacījumiem: konkrēta pilnas dienas samaksa līdzīgi kā par profesionālu sociālo pakalpojumu. Motivējošs bāzes kompensatorais mehānisms varētu līdzināties vismaz valsts/pašvaldības iestādes/institūcijas vai uzņēmuma finansējuma apjomam, jo arī šajā gadījumā „nodarbināmā” persona būtu integrējama par nodokļu maksatāju līdzekļiem

Jābūt izveidotai un ieviestai ilgstošai stabilai atbalstītai nodarbinātības programmai, jo merķa grupas personām stabilitāte un nemainīgums ir ļoti būtisks faktors! (šībrīža NVA programmās šiem klientiem nav risinājums)

Klientu finanšu sapratnei un finanšu pratībai vajadzētu būt uzņēmejdarbības ekonomikas pamatpostulātu līmenī kā, piemēram, ka alga nevar būt lielāka kā darbinieka pienesums uzņēmumam

Ko varētu izdarīt Valsts/pašvaldības? Sociālie dienesti (sociālo pakalpojumu koordinātori), Mājokļu departamenti, LM ,t.sk.NVA, politikas nostādņu un likumdošanas paketes turētāji, VM(stabīla un ātra nepieciešamo speciālistu pieejamība, t.sk. konsultācijām), EM (iesaistes sistēmas/kvotas?), FM ilglaicīgi atbalsta mehānismi DD (nodokļu atlaides, subsīdijas, dotācijas?), lai attīstītos sabiedrības kopizpratne un notiktu destigmatizācija

Šobrīd nav verojama vēlamā starpiestāžu sadarbības, lai atbalstītu problemātisko personu dzīves stabilitāti un neatkarīgu dzīvi

Būtu ieteicams Sapratnes memorands, kas apliecina, ka vēlamies ko atrisināt konkrētā standartā. Starpinstitucionāla sadarbība/sapratne/vēlmes/vīzija

Ceļa karte (ar normatīviem: kur, ko, cik no kā, cik ilgā laikā)un /vai vienas pieturas punkts/dnn telefons ikkatra jautājuma atrisinājumam

Vai un kādā līmenī vēlamies atrisinājumu?!

Vīzija - personai ar garīgu/psihisku invaliditāti un traucējumiem neatkarīga dzīve:

-apmaksāts dzīvoklis,

-pārtika,

-kaut kas jādara katru dienu (nodarbināmība/aizņemtība?);

-noteikta summa “kabatas naudas”(pabalsts, pensija) drēbēm, kultūrai , hobijiem utt un tml.;

-pastāvīgi nodrošināta uzraudzība/sadzīviskās konsultācijas 24/7; Diennakts palīdzība;

Šobrīd personām nav iespēju regulāri vai pēc vajadzības konsultēties ar savu psihiatru (it kā vajadzētu vismaz reizi mēnesī, bet, ja arī izdodas, formāli/tikai jauna zāļu deva un: vai klients patstāvīgi to apzinās izdarīt/noorganizēt?), bieži vajag ātru/steidzīgu sava psihiatra padomu (specialist, kas pārzin konkreto pacientu), kas praktiski nav iespējams/valstī nav tāda pakalpojuma

Iesaistītajiem speciālistiem jābūt ieinteresētiem rezultatīvajā darbībā, asistentiem un 24/7 sadzīviskajiem konsultantiem jābūt atbilstoši pieejamiem

Līdzīga situācija ir strādājošajiem bērniem ar vecākiem piederīgajiem, demences un tml.gadījumos

-atbrīvot tuviniekus un sabiedrību no ikdienas uzraudzītāju funkcijas, nododot to profesionāļu rokās un visiem justies iekļautiem, patstāvīgiem un laimīgiem

Jautājumi valstij/pašvaldībai/institūcijai:

Kā katra institūcija/organizācija redz savu lomu

Kā tā pašreiz atrisina šo cilvēku problēmjautājumus

Kādi ir konkrētie rezultāti (cik un kas ir atrisināts, cik atlicis atrisināt, kādi laika kritēriji atrisinājumam?)

Kur un kā Jūs savās institūcijās redziet šos cilvēkus iekļautus? Ir kāda pieredze, rezultāti?

Runa ir par personām ar vidēji smagu garīga/psihiska rakstura invaliditāti un problemātiku, viņu iekļaujošu nodarbinātību/nodarbinamību vai vismaz aizņemtību!!!

 

 

 

Contributions and consultations to the discussions on the Baseline Study

Brussels, November 25-26, 2019 Project LIKE, Nr.217-1-086

Latvia

General:

Statistics – should be provided with more detailed explanations and specific benchmarks, at our Study mentioning also disability and its type (at least physical or mental)

Use of different EU funds: as they permanently managed by state/municipal structures its destroys open market and creates hard competition with NGO/private sector as also mobbing and bossing from the institutions side, because of financial ability; stealing and realization of NGO long term piloted projects, leaving them without future funding

Very huge state/municipal bureaucratic and state/municipal enterprises machinery in comparison with NGO/private sector what creates difficulty to collect money due tax system for provision wages for the first ones.

Wage system: state/municipalities etc officials sticked to middle salary and taken from the state budget, but NGO and private should to survive from possible profit

Around 10% of inhabitants officially registered disability (around 25% employed); high and raising mental disability also influenced by economic situation

No transparent, understandable and clear future steps - vision with timeline and benchmarks in social etc development

“Planned poverty”

Observed humiliation in social communication by officials with socially neglected, disabled persons, even very tough social legislation

Attitude – formal or helpful

Could it be international dignity life standard (at least for Europe) to stabilize migration and to gain dignity for human lifecycle

More about inclusion and rehabilitation for persons with mental/psychiatric disorders.

Main problematic topics might be:

*person’s personal life management, including 24/7 supervision and support

*(co)dependency in the family, relations, creating poverty

*inclusion into employment, motivation of employers: possibilities in tenders, permanent stabile support working with persons needed to be supported; possibility of quotation system development may raise social responsibility and inclusion directly by employment certain percentage or indirectly via supporting specialized NGO or WISE (work integration social enterprise); dangerous to integrate supported jobs via state/municipal structures/institutions, because they are not added value creators and may do mentality deformation of end-users by earning “easy” money/wage/salary without economy background

Supported job should be included and integrated into policy papers and into life asap

-employment:

It is most important not to find the job for person with disability, but not to take work off disabled persons

Show in statistics how stabile/permanent, with individual checking 3, 6 month,1,2,3,5 years after training/studies; is employment in same profession as education, frequency employment/unemployment

Stigma via face discrimination; indigo view

Is paid social work is market deformation

Is School-age children employment programs danger for early school leaving? Should require finish formal education

What might be the personal interest for person to be registered as unemployed /… Not everyone goes to register unemployment. Structural unemployment risk may push wrong statistics

Robotization, mechanization, digitalization etc pushes unemployment

NGO/private economic cooperation with State Employment Institution should happen to develop trainings, specific skills, apprentices…….

*necessity of long-term/life-time education as search for the right talent – expensive speculation for inclusion; possible over-qualification; importance of education on the matters not required by market- not necessary professions; qualification mismatch

-frequency to change/renew education

What’s target for education?... inclusion/socialization or to get necessary knowledge for immediate employment

*fulfillment of requested bureaucracy to experience permanent dignified life; attitude of society; social standards

Information we got during interviews show us deep economical insufficiency for persons with mental disabilities (around 100EUR/a month)- no dignity income, that’s influence also family life and relatives; lot of possibilities to upgrade education, even two times per year can start in different institution (possible over-education), mostly never-ending; no appropriate job offer (part-time, no stress or by ability) = comparatively high requirements, expectations, ambitious also for salary; employers are not motivated to employ Public purchase Low is not in action, “Privileged purchases” as mechanism permanently and in long term to employ/integrate persons with mental disability by Low is just possible, notmandatory, therefore

The LIKE project as permanently supported social service might be the solution to these points to create the meaningful life and inclusion for our fellows

Point 2:

It is very important to improve as soon as possible stabile and permanent involvement of persons with mental possibilities by supported job system. In our understanding it means interesting for every party involved:

For individual person with disability to improve his/her life values and rights

For relatives to improve privacy and reintegration to the work and independent life

For society to create common understanding and integrity

For private and NGO employers is important to get extra bonus points (as “privileged” purchases, tax discounts (deducted VAT for production), subsidies for training/supervision/stand by etc) to be economically compatible in a free market, to avoid inequality; possible promotion of quotation system should be taken into consideration, too

 

Quotation system: direct and indirect

For state/municipal enterprises and institution such inclusion possibility should be limited due to easy deformation possibilities of free market, because they are mostly organizations maintained by taxpayers

An important issue is politically and strategically reserve and make a priority offer works to persons with disabilities, they have completed to make and can be done, not to deprive them of the opportunity to realize them thought their lifetime

 

 

Young people with disabilities in the age group of 15-24 years by functional impairments
	Functional impairment				other	Total
	vision	hearing	movement disorders	Mental and behavioural disorders
2014	330	184	981	2 362	3 452	7309
2015	372	228	1 084	2 461	3 024	7169
2016	367	228	1 028	2 409	2 781	6813
2017	375	251	977	2 332	2 613	6548
2018	389	268	925	2 238	2 444	6264

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Young employed people with disabilities

 

Year	Age group
	15-24	25-29
2017	1928	2365
2018	1905	2328

Young unemployed people with disabilities (registered in State Employment Agency)

2018
Age group	Number of unemployed	Number of unemployedwith disabilities
15 - 19	311	28
20 - 24	3134	141
25 - 29	6139	347
Total	9584	516

2017
Age group	Number of unemployed	Number of unemployedwith disabilities
15 - 19	421	33
20 - 24	3829	229
25 - 29	6988	457
Total	11238	719

2016
Age group	Number of unemployed	Number of unemployedwith disabilities
15 - 19	596	57
20 - 24	5479	429
25 - 29	8997	407
Total	15072	893

 

 

 

 

 

 

 

Data source: State Employment Agency

Active labour market policymeasures	Participants – young persons with disabilities (age group: 15-24)
	2017	2018
Paid temporary public works	28	34
Subsidised employment for the most vulnerable groups of unemployed	13	89
Promotion of regional mobility for employed people	0	1
Youth Guarantee measures	424	296
Non-formal training programmes	1	3
On-the-job training	1	2
Measures to enhance competitiveness (basic competences)	7	7
Entrepreneurship and self-employment	0	1
Subsidized employment for the most vulnerable	0	1
Vocational training, requalification, qualification improvement	0	1

Data source: State Employment Agency

 

IEVADS

 

Šāda daudzdimensionāla programma tika izveidota projekta “L.I.K.E. - Life Investment is the Key to Employment” jeb ”Mūža ieguldījums kā atslēga nodarbinātībai”. Projekta mērķis ir uzlabot mērķa grupas sociālo iekļaušanu un nodarbinātību, pētot jauniešu statusu, izstrādājot novatorisku, uz vajadzībām balstītu tehnoloģiju un iesaistot procesā visu sabiedrību - ģimeni, darba devējus un iestādes. Plašā partnerība konsorcijā (Salva Vita Foundation - Ungārija, Biedrība PINS- Latvija, Codici - Itālija, Association HRIS - Islande un ROP - Norvēģija ar vadošo organizāciju - Association “SPOC” - Bulgārija) darbojas starptautiskā mērogā, meklējot kopīgus Eiropas risinājumus par sociālo iekļaušanu un kvalitatīvu un ilgtspējīgu nodarbinātību jauniešiem ar garīgās veselības problēmām. Programmas pamatā ir pētījums, kurā īpaši aplūkots pieaugošais to jauniešu īpatsvars vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuriem ir garīgās veselības problēmas, kā arī tradicionālās nodarbinātības ssistēmas nespēja risināt šīs mērķa grupas īpašās vajadzības.

Daudzdimensionālās programmas uzdevumi

Izveidot sistēmu NEET integrēšanai darba tirgū un sabiedrībā kopumā, kurā būtu jāietver metodes, pieejas un risinājumi bezdarba problēmai mērķa grupā.

Programma ir balstīta uz secinājumiem, kas iekļauti "Ziņojumā par projekta izpētes posma īstenošanu".

Sistēmai jāietver mērķa grupas vajadzības pēc terapeitiskajiem pakalpojumiem, mentoringa, izglītības, prakses un nodarbinātības iespējām. Tajā jāiekļauj moduļi darba devēju apmācībai; draugu, ģimeņu un brīvprātīgo iesaistīšanai mērķa grupas sagatavošanā un pārejā uz nodarbinātību.

Daudzdimensionālā sistēma jāpiemēro jaunizveidotajās meklētāju jauniešu mājās. Paredzams, ka jauniešiem, piedaloties aktivitātēs, būs plašs sociālo un praktisko iemaņu klāsts, kas atvieglos viņu sociālo integrāciju un piekļuvi darba tirgum.

Metodika ietvers veselīgāka dzīvesveida veicināšanu un personas izaugsmei un harmonijai nepieciešamās vides izveidi.

Pieejām jāietver mehānismi atbilstošas darba kultūras un atmosfēras radīšana, iespēja saņemt atgriezenisko saiti un emocionālu atbalstu, labu mērķa grupas komunikāciju ar līdzstrādniekiem un vadību. Mūsu pieredze pierāda, ka brīvprātīgais darbs un prakses iespējas ir labs pirmais solis ceļā uz nodarbinātību un aktivizēšanos darba tirgū. Mēs uzskatām, ka integrācija un neatkarība ir divi svarīgi principi šo mērķu sasniegšanai. Cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām ir jājūtas neatņemamai sabiedrības daļai, bet tajā pašā laikā jāmotivē attīstīties kā indivīdiem. Tāpēc šajā darba paketē mēs īpaši pievērsīsimies darbam ar mentoriem, brīvprātīgajiem un profesionāļiem, lai radītu nepieciešamo motivāciju, psiholoģisko pamatu, sociālo apņemšanos un mērķa grupas aktivizēšanu.

Meklētāju mājas darbosies kā centri, lai nodrošinātu drošu vidi jauniešiem ar garīgās veselības problēmām un viņu ģimenēm. Tas nodrošinās, ka tiek veikti visi pasākumi jauniešu motivācijas, iekļaušanas un pašrealizācijas procesā. Tādā veidā projekts nodrošinās nepieciešamos priekšnoteikumus mērķa grupas nodarbinātības stāvokļa uzlabošanai un sabiedrībā iesaistīto cilvēku skaita palielināšanai.

Sistēmas ieviešana uzlabos mērķa grupas nodarbinātības līmeni un nodrošinās pamatu labāk informētai un sociāli zinošākai sabiedrībai (kampaņas sabiedrības attieksmes maiņai).

Jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem ar garīgās veselības problēmām, no kuriem 10% ir romu izcelsmes, pirms darba uzsākšanas saņems atbalstu saziņā ar potenciālajiem darba devējiem un par profesionālo prasmju attīstīšanu. Turpinot piedalīsies programmā viņiem būs iespēja saņemt nepieciešamo atbalstu un palīdzību no profesionāļiem pirmajā karjeras attīstības gadā.

	INDIVIDUĀLAIS NOVĒRTĒJUMS

 

Jānodrošina lielāku individuālo vajadzību novērtēšanas precizitāti, īpašu pasākumu plānošanu un īstenošanu, lai pārbaudītu katra cilvēka ar garīgās veselības problēmām iespējas. Definējiet atbilstošus atbalsta pasākumus katrā atsevišķā individuālā novērtējuma gadījumā. Jāpielieto efektīvākus, tēmētākus un mērķtiecīgākus rīkus, lai kontrolētu izvēlēto pasākumu īstenošanu; mentorings un atbalsts pirmajā nodarbinātības gadā.

IEVADS:

Bieži vien cilvēki mēdz meklēt palīdzību pie medicīnas speciālista dēļ trauksmes, bailēm vai sajūtas, itkā viņiem ir sirdslēkme.

Piemēram, 2000 ģimenes ārstu, psihologu un sociālo darbinieku tiek apmācīti zināšanām, prasmēm un izjūtām, kas nepieciešamas, lai savlaicīgi identificētu depresijas, trauksmes un pašnāvības riska simptomus. 70% no tiem, kas mēģina atņemt sev dzīvību, iepriekšējo divu nedēļu laikā tāda vai citāda iemesla dēļ ir apmeklējuši savus ģimenes ārstus. Daudzos gadījumos pareizas diagnozes nenodrošināšana laikā ir izrādījusies letāla. Visbiežākie pašnāvības iemesli ir problēmas ar ģimeni un draugiem, šķiršanās, mīļotā zaudēšana. Pēc tiem ir bezdarbs un finansiālas grūtības. Aptauja atklāj, ka cilvēki, kuri mēģina izdarīt pašnāvību, ir arvien jaunāki. Tikai pirms 10 gadiem pilnīgs izmisums bija raksturīgāks cilvēkiem vecumā no 50 gadiem. Tagad vīriešu vidējais vecums ir 47 gadi, bet sievietēm - 37. Sievietes biežāk mēģina izdarīt pašnāvību, un viens no šiem desmit mēģinājumiem beidzas letāli. Riskantākā vecuma grupa ir vecumā no 18 līdz 30 gadiem, un visneaizsargātākie ir bezdarbnieki un maznodrošinātie, jaunieši ar atkarībām un vientuļi vecāka gadagājuma cilvēki.

Biedrības SPOC ziņojumā par projekta L.I.K.E. izpētes posma īstenošanu - “Mūža ieguldījums kā atslēga nodarbinātībai” aplūko jauniešus ar garīgās veselības problēmām vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kā arī parasto nodarbinātības metožu nespēju apmierināt viņu īpašās vajadzības. Projekta mērķis ir uzlabot mērķa grupas sociālo iekļaušanu un nodarbinātības iespējas, pārbaudot jauniešu statusu, izmantojot novatorisku metodiku, kas izstrādāta, lai apmierinātu viņu vajadzības un iesaistītos procesā ar visas sabiedrības, ģimenes, darba devēju un institūciju līdzekļiem.

Datu analīze atklāj, ka starp šajā grupā novērotajiem sociālās adaptācijas cēloņiem pirmais ir aktīva dzīvesveida motivācijas trūkums, integrācija sociālajā vidē un personības attīstība. Šādai motivācijas neesamībai ir sarežģīti pamatcēloņi, galvenokārt tipisks jaunieša personības raksturojums, kuram trūkst ambīciju un kurš atkarīgs no savas personiskās ekonomiskās situācijas, bet plāno kļūt aktīvāks nenoteiktā nākotnē. Šādi cilvēki dzīvo galvenokārt kopā ar vecākiem, kas ietekmē arī viņu socializāciju. Viņu pasaule ir vairāk vai mazāk ierobežota, noslēgta ģimenē un viņu tuvākajā vienaudžu lokā (kuri, iespējams, ir identiskā situācijā). Viņu sapņu un interešu loks ir samērā ierobežots. Viņu informācijas avoti nepārsniedz viņu tiešo vidi, tāpēc viņu intereses un nākotnes plāni arī ir ierobežoti.

Šāda stāvokļa cēloņi ir sarežģīti, taču tie, galvenokārt, ir saistīti ar kāda veida traucējumu trauksmes vai viegla depresijas stāvokļa psiholoģisku kļūmi. Ir grūti pateikt, vai šādi traucējumi ir šāda dzīvesveida cēlonis vai sekas. Iepriekš minētajā aptaujā nav atrasti pierādījumi par stigmatizāciju vai pašstigmatizāciju. Tas dod pamatu domāt, ka trauksmes vai depresijas traucējumu pazīmes drīzāk būtu sekundārs rezultāts no šādu personu sociālās neveiksmes, tādējādi radot apburto loku, pastiprinot neveiksmes un samazinot viņu izredzes uz pārmaiņām.

To apstiprina arī fakts, ka viens no desmit respondentiem, kurš iepriekš nav bijis nodarbināts, cieš no ēšanas traucējumiem. Šādas problēmas visbiežāk sastopamas starp tiem, kuri ir bijuši bezdarbnieki no 1 līdz 5 gadiem - 17%. Starp tiem, kuri nav nodarbināti līdz vienam gadam, īpatsvars ir 13%, bet tiem, kuri ir bezdarbnieki ilgāk par 5 gadiem - 15%, kas nozīmē, ka ar bezdarbu saistītais stress saasina ēšanas traucējumus jauniešu vidū.

Palielinoties bezdarba periodam, palielinās arī psihoaktīvo vielu vai alkohola ļaunprātīgas izmantošanas varbūtība. Ja jauniešu vidū, kuri ir bezdarbnieki līdz 1 gadam, lietotājs ir viens no desmit, tad starp tiem, kuri ir bezdarbnieki no 1 līdz 5 un vairāk gadiem, tie jau ir divi no desmit.

Katrs desmitais jaunietis, kurš ir bijis bez darba un nav mācījies vai spējis mācīties laika posmu līdz vienam gadam, atkarību no interneta un sociālajiem tīkliem uzskata par personisku problēmu.

Jauniešu pasivitāte, pamatā, rada psiholoģisku šķērsli aktīvai darba meklēšanai. Turklāt pastāv arī pieradums pie sava sociālā stāvokļa, ko ilustrē saikne starp trauksmi un bezdarba ilgumu. Starp tiem, kas ir bezdarbnieki mazāk par 1 gadu, trauksmes līmenis ir visaugstākais - 38%, savukārt bezdarbniekiem vecumā no 1 līdz 5 gadiem tas ir 28%, bet starp tiem, kuri ir bezdarbnieki ilgāk par 5 gadiem - 25%. Salīdzinājumam - trauksmes problēmas ir 23% jauniešiem, kuri nekad nav bijuši nodarbināti.

Katram piektajam respondentam bez iepriekšējas nodarbinātības vai bezdarba mazāk nekā gadu ir personiskas problēmas ar bailēm. Starp bezdarbniekiem vecumā no viena līdz pieciem gadiem bailes piedzīvo 22%, un vairāk nekā 5 gadus ilgušo bezdarbnieku vidū bailes samazinās līdz 5%.

Vēl viena hipotēze ir tāda, ka, ja pastāv psihiski traucējumi vai citas veselības problēmas, tas nav saistīts ar grupas lielākās daļas sociālo stāvokli.  

Svarīga šīs jauniešu grupas iezīme ir viņu egocentriskums un pasivitāte, gaidot, kad kāds viņus izvedīs no letarģijas stāvokļa, kurā viņi dzīvo. Viņu vērtību sistēma lielā mērā aprobežojas ar viņu pašu vajadzību un vēlmju apmierināšanu, kas nav īpaši vērienīgi.

No iepriekš minētā izriet, ka uzmanība jāpievērš jauniešu grupai ar vieglākiem garīgiem traucējumiem. Tie ir trauksmes traucējumi un vieglāki depresijas stāvokļi, agri ēšanas traucējumi, kā arī psihoaktīvo vielu un alkohola pastiprinātas lietošanas varbūtība, bailes sākt darbu un jauniešu personības izmaiņu iezīmes.

Jaunieša-bezdarbnieka ar garīgās veselības problēmām individuālās vajadzības novērtējums balstās uz personīgo pieeju. Tiek novērtētas viņa faktiskās vajadzības, kā arī nepieciešamais atbalsta veids:

- jauna mehānisma / procedūras izstrāde individuālo vajadzību novērtēšanai

- apstākļu radīšana jauniešu sociālajai iekļaušanai

- nodarbinātības veicināšana un citas prioritārās jomas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, vērtēšanas pieprasītāju loks, visdrīzāk, tiks paplašināts, iekļaujot dažādus individuālus apstākļus un personiskas situācijas.

Lai sniegtu pilnīgu un izsmeļošu novērtējumu, ir jāizpēta cēloņsakarības starp simptomiem un slimību, kā arī jāpievērš uzmanība cilvēka organismam un korelācijai starp pamatcēloņiem un slimību pavadošajiem apstākļiem vai faktoriem.

Etioloģiskie faktori atspoguļo atbilžu meklēšanu uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc šī problēma?

2. Kāpēc šajā brīdī?

3. Kāpēc nav veikti uzlabojumi?

Ir konstatēts, ka etioloģiskie faktori ietekmē dažādus posmus, kas veicina garīgo slimību, izraisa to vai turpina to izraisīt.

Veicinošie faktori ir tie, kas palielina varbūtību, ka persona nenoteiktā nākotnē attīstīs noteiktu stāvokli (piem., iedzimtība, nosliece).

Aktivizējošie faktori ir notikumi tieši pirms psihisku traucējumu attīstības (piem., dzīves notikumi, kas saistīti ar zaudējumiem, pārdzīvojumiem).

Pastāvīgi faktori ir tie papildu apstākļi, kas traucējumus pagarina vairāk nekā paredzēts, vai novērš ārstēšanu un sociālo adaptāciju, ieskaitot nodarbināmību.

Pamatojoties uz to, katra etioloģisko faktoru grupa tiek analizēta atkarībā no trim priekšnosacījumu veidiem: bioloģiskā, sociālā un psiholoģiskā. Tas ir pazīstams kā sistēmiska pieeja garīgās slimības etioloģijai.

Novērtējot jaunatni ar viegliem garīgiem traucējumiem un viņu vajadzības, jāņem vērā pilns iepriekš minēto faktoru klāsts.

1. Veicinošie faktori:

a / bioloģiskie priekšnoteikumi - ģenētiska, pirmsdzemdību un/vai dzemdību trauma, traumas, kas izraisa invaliditāti vai smadzeņu bojājumus

b / sociālie priekšnoteikumi - agrīnā bērnības emocionālā vai fizioloģiskā nenodrošinātība ģimenes konfliktu dēļ, vecāku zaudēšana vai šķiršanās, ilgstošas nepatikšanas profesionāla, ģimenes, mājokļa vai finansiāla rakstura jautājumos, atbalsta attiecību trūkums

c / psiholoģiskie priekšnoteikumi - neatbilstoši vecāku modeļi, piem. alkoholiska māte (zems pašnovērtējums), noteiktas nelabvēlīgas personības iezīmes, kas izraisa neirotismu vai trauksmi.

2. Aktivizējošie faktori:

a/ bioloģiskie priekšnoteikumi - nesena somatiska slimība, ievainojums, invaliditāte

b/ sociālie priekšnoteikumi - nesenie dzīves notikumi, kas saistīti ar draudiem vai zaudējumiem: izraidīšana no skolas, bērnu aiziešana no mājām, šķiršanās, nāve

c/ psiholoģiskie priekšnoteikumi - jauniešu reakcija uz pašapziņas samazināšanos mīļotā zaudējuma, aiziešanas no skolas, ģimenes vai iestādes gadījumā, bezpalīdzība, bezcerība.

3. Pastāvīgie faktori:

a/ bioloģiski priekšnoteikumi - ķermeņa defekti, asas sāpes fizisku traucējumu dēļ, zāļu nelietošana vai nevēlama ietekme pēc lietošanas, blaknes

b/ sociālie priekšnoteikumi - nelabvēlīgi sociālie dzīves apstākļi - slikti mājokļi, daudzbērnu ģimene, disfunkcionāla ģimene, intīmo attiecību neesamība un citi adaptācijas, brieduma vai nekonfliktu neatkarības rādītāji, ģimenes negatīva ietekme, atbalstošu attiecību trūkums

c/ psiholoģiskie priekšnoteikumi - nav cerību uz atveseļošanos, izteiktas nelabvēlīgas personības iezīmes, zems pašvērtējums, neapmierinātība, atkarības trūkums - mīlestības vai aprūpes atņemšana. Neieinteresētība, egocentriskums vai pasivitāte, gaidot, kad tiks izvests no letarģijas/snauda stāvokļa.

PACIENTAARGARĪGUTRAUCĒJUMUPĀRBAUDE (ŅEMTS NO MEDICĪNISKĀSSLIMĪBAS VĒSTURES)

1. Tiekapkopotainformācijaparjaunieša / pacientapašreizējāmsūdzībām.

2. Ģimenesizcelsme - iespējamā saistībaariedzimtībasfaktoriem.

3. Iepriekšējasaslimšanasgaita- arvidesfaktoriemunpagātnesnotikumiem.

4. Tiekpieņemtspsihiskaisstāvoklisunjanepieciešams, tiekveiktsturpmāksparaklīniskaistests (pamatojotiesuzdiagnozi).

Vienanopacientaargarīgāsveselībasproblēmāmpārbaudesunslimībasvēstures īpatnībāmirtā, kainformācijaizietcauridubultaisubjektivitātesbarjerai. Šādospacientosizmeklēšanasobjektsirgarīgapieredze/piedzīvojums, t.i., tonevarobjektīvinovērot, tāpēcmedicīnasdarbiniekamirnepieciešamas īpašasprasmes, lainetiešisecinātuparpacientagarīgopieredzi.

Nepieciešamsprofesionālis (psihiatrsvaiklīniskaispsihologs), kurš spētuatpazīt, novērotunprecīzireģistrētpacientauzvedībuunpieredzi, nesteidzotiessaskatītpazīmesvaisimptomus. Jajaunietisspējsniegtticamuinformācijuparsevi, pārbaudenotieksarunasvaiklīniskāsintervijasveidā. Psihologsuzdodatbilstīgusjautājumusunvārdupavārdampierakstapacientaatbildes.

GARĪGĀ STATUSA PĀRBAUDE UN LIETAS NOFORMULĒŠANA

Psiholoģisko / garīgo stāvokli izmanto, lai atklātu garīgās darbības traucējumus, diagnosticētu ar slimību saistītas novirzes un pacienta spēju tikt ar tām galā.

Psihiskā stāvokļapārbaudē tiekievērotadiezganstingraprocedūra, kasnodrošinavisugarīgofunkcijupilnīgupārklājumu. Eksaminētājaprasmenovērot, aprakstītunuzturētsarunuirvērstauzesošopsiholoģiskoparādībuizpratniunirnepieciešama, laiizveidotuviņapašadiagnostiskohipotēzi. Klīniskajā psiholoģijā unpsihiatrijā psihiskā stāvokļapārbaudenotiek, pamatojotiesuz šāduprocedūru:

1. Izskata, kustību aktivitātes, mīmiskās un pantomimiskās izteiksmības, pacienta vēlmes vai nevēlēšanās runāt apraksts, attieksme pret psihologu un apkārtējo vidi, kas izteikta ar neverbāliem signāliem. Šī informācija ļauj veidot viedokli par pacienta dzīves aktivitāti un daļēji par viņa emocionālo stāvokli.

2. Runa - ātrums, ritms, intonācijas, pārtraukumi, garas pauzes.

3. Nākamie jautājumi ir domāti, lai identificētu garastāvokļa emocionālo fonu. Šī sākotnējā kontakta laikā tiek novērota pacienta vēlme verbalizēt savu pieredzi.

4. Tiek pārbaudīts domu saturs. Šeit vissvarīgākais ir atklāt maldinošu domāšanu obsesīvu domu, ārkārtīgi nenormālu uzskatu, maldinošu ideju formā. Klīniskais psihologs mēģina uzzināt pacienta paša skaidrojumu par viņu neparasto pieredzi.

5. Tiek meklēti traucējumi uztveres un ideju sfērā gan attiecībā uz pacienta orientāciju uz savu personību (autopsihisks), gan orientāciju apkārtējā vidē (alopsihisks).

6. Atmiņas funkciju pārbaude (fiksācija, īstermiņa un ilgtermiņa atmiņa).

7. Individuālo inteliģenci pārbauda, veicot vienkāršus testus: pacientam tiek lūgts izskaidrot sakāmvārdu vai abstraktu priekšstatu figurālo nozīmi, un, ja viņš to nespēj, tad var runāt par intelektuālo deficītu, kas izriet no garīgām slimībām.

8. Slēdziens - garīgā stāvokļa pārbaudes beigās jānoskaidro pacienta viedoklis par savu stāvokli, tas ir, vai pacients to zina, un atzīst, ka viņu pašreizējās novirzes norāda uz garīgām slimībām.

Medicīniskā vēstureunpsihiskā stāvokļapārbaude ļaujuzbūvētsākotnējuhipotēzipargarīgāsslimībasraksturu, kasjāpārbaudaunjāpamatoarturpmākupārbaudiuncitiemklīniskiemtestiem. Kad speciālisti ir snieguši visus attiecīgos datus, tiek formulēts gadījums. Tā ir metode, kas integrē visus klīniskos datus, kas nepieciešami ārstēšanai un prognozēšanai. Tā pārstāv ideogrāfisko procesu (indivīda portretu), kas nozīmē, ka tā ietver pacienta unikālās iezīmes, kas ir nepieciešamas viņa ārstēšanai. Lai gan diagnoze ir nomotētiskais process (attiecīgās slimības kategorizēšana pēc starptautiskajiem kritērijiem), formulējums ietver visus nozīmīgos datus, kas saistīti ar pacientu un kurus izmanto, lai palīdzētu vispārējam ārstēšanas plānam un mazinātu veicinošos, aktivējošos un pastāvīgos faktorus, ņemot vērā sekundāro profilaksi, rehabilitācijas pasākumus.

1. Demogrāfija - vārds, vecums, nodarbošanās, ģimenes statuss.

2. Apraksts - simptomi un rādītāji, kas raksturo traucējumus.

3. Diferenciāldiagnoze - visu diagnožu uzskaitījums varbūtības secībā, kuras jāņem vērā, ņemot vērā sindroma raksturlielumus (simptomus, sindromus un citus rādītājus).

4. Etioloģija - trīs faktoru grupu analīze un loma sistēmiskajā pieejā.

Sociālā pieeja un korelācija ar pārējām vērtējuma sadaļām. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek izveidota Intervijas karte.

Atbalsta pasākumi katrā individuālā novērtējuma gadījumā

Lai izstrādātu individuālu aprūpes un nodarbinātības plānu jaunam cilvēkam ar vieglām garīgās veselības problēmām, jāievēro noteiktas vadlīnijas, kas nodrošina pamatu atbalstam.

1. Pārredzamība un objektivitāte: paskaidrojums un apzinātas piekrišanas saņemšana par uzņemšanu programmā. Jaunieša iekļaušana un aktīva iesaistīšanās, izmantojot skaidrus un pārredzamus rīkus un dokumentāciju.

2. Saskaņošana ar individuālajām vēlmēm un mērķiem.

3. Personalizēta pieeja: visi individuālā novērtējuma procesa soļi jāpielāgo jaunieša vajadzībām.

4. Cieņa pret personīgo orientāciju: personas ar invaliditāti dzīvesveids, dzīves apstākļi un pieredze.

5. Starpiestāžu/Starpinstitucionālā sadarbība: mijiedarbība starp dažādu institūciju ekspertiem - skolu, atbalsta centriem, psihologiem, ģimeni, medicīnas profesionāļiem un atbildīgajiem psihiatriem, darba devējiem, sociālo dienestu.

6. Starpdisciplinārā: atkarībā no konkrētā gadījuma var pieaicināt arī citus profesionāļus un ekspertus.

7. Ārējie faktori: indivīda tiešās vides faktoru ņemšana vērā, novērtējot viņa vajadzības - īpaši atbalsta pasākumi, attiecīgo faktoru un šķēršļu reģistrēšana, atrisināšana.

8. Mērķauditorija: adekvāta atbalsta sniegšana bezdarbniekam jaunietim ar garīgās veselības problēmām.

Kad pamatnostādnes ir ievērotas, jānovērtē nepieciešamība pēc kāda no šiem atbalsta veidiem, to pieejamības nodrošināšana:

1. Finansiāla palīdzība darbībām, kas ļauj piedalīties programmā - transporta, mobilitātes, apmācības kursu izmaksas.

2. Sadarbība ar Nodarbinātības dienestu: meklētāju nami kā atbalsta, saziņas un apmācību centri. Atsevišķos gadījumos tas var atvieglot uzņemšanu rehabilitācijas pasākumos, piedāvāt atbalstu, izmantojot izglītību un profesionālo apmācību, un, ja vajadzīgs, citus atbalsta pasākumus.

3.      Iepriekš 1. un 2. punktā noteiktās vajadzības ir jāatspoguļo Novērtējumā ar attiecīgo Secinājumu. Tajā nosakot, ka šī īpašā pakalpojuma sniegšanas noteikumiem, atbalsta mehānismiem un kārtībai ir jābūt tādai, kāda noteikta pakalpojuma vispārīgajos noteikumos.

4. Pamatojoties uz iepriekš 3. punktā minēto Secinājumu, tiek izsniegts Norīkojums, kas apstiprina attiecīgā atbalsta pasākuma nepieciešamību, un nosūtīta attiecīgajai iestādei, organizācijai vai pakalpojumu sniedzējam.

III. Efektīvāku un labāk orientētu rīku izmantošana, lai kontrolētu izvēlēto pasākumu īstenošanu: mentorings un atbalsts pirmajā nodarbinātības gadā.

Efektīvāku un mērķtiecīgāku rīku izmantošana būtu iespējama tikai ar ciešāku sadarbību un saziņu starp visām institūcijām, aģentūrām un struktūrām, kas līdzatbildīgas par jauniešu iespēju piedalīties projektā.

1. Starp primārās veselības aprūpes speciālistiem un garīgās aprūpes speciālistiem - nodrošināt efektīvāku ārstēšanu un holistiskas pieejas piemērošanu, lietas novērtējumā ņemot vērā visu fizisko un garīgo pacienta profilu.

2. Labas zināšanas par konkrētajā administratīvajā apgabalā vai pašvaldībā pieejamajām darbībām un atbalsta sniegšana tiem, kas tieši iesaistīti projekta mērķu sasniegšanā.

- Atbalsts skolas personālam veselīgākas vides radīšanā un sakaru tīkla attīstībā starp skolu, vecākiem, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu sniedzējiem un sabiedrību, lai veicinātu jauniešu sociālo integrāciju.

- Atbalsts vecāku programmām, īpaši neaizsargātām ģimenēm, un mudināšana uz garīgās veselības konsultantu amatu atvēršanu visās vidusskolās, lai palīdzētu jauniešiem tikt galā ar viņu sociālajām un emocionālajām vajadzībām, īpašu uzmanību pievēršot profilakses programmām, piemēram, pašvērtējuma veidošanai. un krīžu pārvarēšana.

- Atbalsts (materiālais un mentori/asistenti) bērniem un jauniešiem, kuri pāriet no ilgtermiņa institucionālās aprūpes uz dzīvi sabiedrībā.

- Uzsvars uz agrīnas diagnostikas un psihiskās veselības problēmu nepieciešamību mazāk aizsargātās grupās, īpašu uzmanību pievēršot nepilngadīgajiem.

- mācību programmu atbalsts visiem veselības aprūpes speciālistiem, kā arī mūžizglītība un izglītība šajā jomā.

3. Motivējot projekta dalībniekus, starpniekus un darba devējus. Motivācija ir galvenā problēma, kas saistīta ar jauniešu iekļaušanos darba tirgū, jo tā ir dinamiski mainīga, kam ir tendence samazināties ar katru jaunu neveiksmi.

Pasākumus šajā sakarā pārsvarā ierosina Nodarbinātības aģentūra, kas organizē motivējošas apmācības bezdarbniekiem, tostarp jauniešiem, kas attiecīgi valsts iestāžu struktūrai, reģistrēti ar nodarbinātības biroju, policijas (nepilngadīgo likumpārkāpumu biroju) un mācību pārtraukšanas institūciju starpniecību. Tas tomēr ir ārkārtīgi neadekvāti. Nepieciešami kopīgi trīs veidu vispārīgi pasākumi:

- Informācija: uzlabot informāciju par pieejamajām iespējām, ņemot vērā to, ka bieži neaktivitāte ir drīzāk neapzināšanās/neziņas, nevis nevēlēšanās rezultāts (īpaši etnisko minoritāšu jauniešu vidū).

- Motivācija: vērsta uz tiem, kuriem ir vislielākais ilgstoša jauniešu bezdarba vai neiesaistīšanās izglītībā risks, t.i., tiem, kuri ir neaktīvi vai apātiski.

- Orientēts uz romu kopienu: centieni, no vienas puses, ir jākoncentrē uz vecākiem - lai novērstu priekšlaicīgas laulības un samazinātu meiteņu skaitu, kas priekšlaicīgi pamet skolu, un, no otras puses, uz jaunatni kopumā - lai mainītos viņu attieksme pret izglītību un tās izredzēm (galvenokārt izmantojot labus piemērus pašā romu kopienā).

4. Īpaša uzmanība jāpievērš darba devējiem un jānodrosina īpašs atbalsts tiem, kas tieši iesaistīti projekta īstenošanas procesā. Pārraudzīt izmaiņas un ņemt vērā specifiskās prasības, kas saistītas ar skolu pametušajiem vai projektā iesaistītajiem jauniešiem bez darba.

- darbinieka palīdzība nodarbinātības jomā (atlases / uzsākšanas laikā un darbā)

- Elastīga darba kārtība (ieskaitot īsu darba laiku)

- Modificēta apmācība un uzraudzība

- Izmaiņas darba pienākumos

- fiziska darba vietas iekārtošana (piemēram, klusāka darba vieta);

- to personu skaits, kuras ir saņēmušas starpniecības pakalpojumus

- Personu skaits, kuras sākušas darbu

- Profesionālajā vai kvalifikācijas celšanas apmācībā iesaistīto personu skaits

- Pēc apmācības nodarbināto personu skaits

- Vienu gadu pēc finansēšanas beigām joprojām nodarbināto personu skaits.

Panākt vislabāko efektu konsultēšanā un orientēšanā nodarbinātības, izglītības, apmācības un karjeras virzības jomā jaunizveidotajās meklētāju mājās. Terapeitisko pakalpojumu, konsultāciju un ražošanas semināru nodrošināšana depresijas, trauksmes, pašnāvību riska, ēšanas traucējumu, atkarību utt. klientiem

	LABĀKA EFEKTA SASNIEGŠANA KONSULTĀCIJĀ UN ORIENTĀCIJA UZ NODARBINĀTĪBU, IZGLĪTĪBU, APMĀCĪBU UN KARJERAS VADĪBA

 

IEVADS

Ziņojumā par projekta LIKE "Mūža ieguldījums kā atslēga nodarbinātībai" izpētes posma īstenošanu tiek pētīts pieaugošais jauniešu skaits vecumā no 15 līdz 29 gadiem ar garīgās veselības problēmām un parasto metožu nespēja nodarbinātības jomā, lai apmierinātu mērķa grupas īpašās vajadzības. Projekta mērķis ir stiprināt mērķa grupas sociālo iekļaušanu un nodarbinātības iespējas, pārbaudot jauniešu statusu un izstrādājot novatorisku metodoloģiju, kas atbilst viņu vajadzībām un iesaista procesā visas ieinteresētās puses.

Projektu LIKE “Mūža ieguldījums kā atslēga nodarbinātībai” īsteno konsorcijs ar ASSOCIATION SUSTAINABABITY FOR PROGRESSIVE AND OPEN COMMUNICATION / SPOC / kā vadošo partneri, un to finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ un Norvēģijas grantu fondu jauniešu nodarbinātībai.

Plašā partnerība konsorcijā darbojas starptautiskā mērogā, meklējot kopīgus Eiropas risinājumus sociālās iekļaušanas un ilgtspējīgas nodarbinātības nodrošināšanai jauniešiem ar garīgās veselības problēmām. Starptautiskais pētījums sniegs datus, kas nepieciešami, lai izstrādātu novatorisku daudzdimensionālu pieeju mērķa grupas iekļaušanai - jauniešiem ar garīgās veselības problēmām vecumā no 15 līdz 29 gadiem, īpašu uzmanību pievēršot arī romu tautības iedzīvotājiem. Izveidojot meklētāju mājas - atbalsta, komunikācijas un apmācības centrus, projekts sasniegs sinerģiju veselīgāka dzīvesveida un ilgtspējīgas nodarbinātības veidošanā mērķa grupai visā Eiropā.

Novatoriskā Meklētāju māja ir vieta, kas paredzēta, lai jauniešiem palīdzētu veidot pašapziņu un pārliecību un veicinātu viņu iekļaušanos darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot romu tautības iedzīvotājiem. Šīs Mājas kļūs par vietām mērķa grupas locekļiem, viņu ģimenei un dažādiem šajā procesā iesaistītajiem profesionāļiem, lai satiktos un kopīgi strādātu pie jaunieša integrācijas darba vidē. Viens no trim Meklētāju māju līmeņiem, kas jāizstrādā Bulgārijā, Latvijā un Ungārijā, ir atbalsts prakses vai darba meklējumos, apmācot darba devējus, izveidojot darba profesionāļu un mentoru tīklu pirmajā nodarbinātības gadā.

Projekta izpētes posmā tiek identificēti galvenie atklājumi, kas saistīti ar nodarbinātības situāciju un mērķa grupas ekonomisko stāvokli. Lielākā daļa no tās - 33,5% jeb aptuveni 1/3 - nekad nav strādājuši. Līdzīgs procents - 31,7% - ir jaunieši ar darba pieredzi no 1 līdz 5 gadiem. 22,5% ir bijuši nodarbināti līdz vienam gadam un 12,4% - vairāk nekā 5 gadus. Lielākajai daļai grupas ir grūti sākt karjeru vai atrast profesionālu realizāciju. Tikai dažiem ir izdevies palikt darba tirgū 5 gadus. Lielākā daļa mērķa grupas dalībnieku nekad nav strādājuši, kam seko tie, kas nostrādājuši līdz 1 gadam. Tas norāda uz nopietniem šķēršļiem darbības uzsākšanas laikā, attiecīgi, meklējot un saglabājot darbu šai mērķa grupai. Šīs barjeras vēl jāidentificē un jāanalizē šajā pētījumā.

Runājot par ekonomisko stāvokli, pētījumā noskaidrots, ka lielākā daļa ir tiem respondentiem, kuri nedz mācās, nedz strādā (35%), bet kuriem ir maz naudas vai viņi ir atbildējuši, ka viņiem naudas nav "ne maz, ne daudz" - kopā aptuveni 70%. Apmēram ceturtā daļa apgalvo, ka viņiem vispār nav naudas (26%) un tikai 4% apgalvo, ka viņiem naudas ir daudz.

Pētījuma rezultāti, kas saistīti ar dalībnieku interesēm, ilustrē, ka "darbs" ir joma, kas viņus visvairāk interesē. Tajā pašā laikā vairāk nekā 2/3 respondentu (68,9%) iedomājas savu dzīvi 5 gadu laikā kā nodarbinātu, un tikai 22,3% to saista ar mācīšanos. Vislielākais procents, gandrīz 3/4 aptaujāto jauniešu (73,1%) meklē atbalstu, lai atrastu darbu.

Rezultāti atstāj iespaidu, ka respondenti, kuri ir norādījuši uz kāda veida garīgiem traucējumiem, depresiju vai trauksmi, pārstāv ievērojamu daļu - apmēram 30% katrā no šīm kategorijām. Ja pievieno ēšanas traucējumus un atkarības, izrādās, ka ievērojama daļa jauniešu, kas nav izglītībā vai nestrādā, cieš no garīgās veselības problēmām.

To apstiprina fakts, ka vienam no desmit respondentiem, kuriem nav iepriekšēja darba, ir ēšanas problēmas. Šādas problēmas visbiežāk sastopamas tiem, kuri nav bijuši nodarbināti no 1 līdz 5 gadiem -17%. Starp tiem, kuri bez darba vai ir nostrādājuši līdz 1 gadam, to īpatsvars ir 13%, bet virs 5 gadiem - 15%, kas liecina, ka ar bezdarbu saistīts stress palielina ēšanas traucējumus jauniešu vidū.

Pieaugot bezdarba ilgumam, palielinās psihoaktīvo vielu vai alkohola lietošanas varbūtība. Ja jauniešu vidū, kuri ir bez darba līdz 1 gadam, lietotājs ir viens no desmit, tad starp tiem, kuri ir bezdarbnieki no viena līdz pieciem un vairāk gadiem, tie jau ir divi no desmit.

Darba vai attiecīgi sociālās vides trūkums noved pie ieslodzījuma virtuālajā realitātē. Katrs desmitais NEET jaunietis, kas nav nodarbināts līdz vienam gadam, atzīmē savu atkarību no interneta un sociālajiem tīkliem kā personisku problēmu.

Starp tiem, kuri ir bezdarbnieki no viena līdz pieciem gadiem, šo atkarīgo cilvēku skaits divkāršojas un atkarību jau ziņo 23% respondentu. Tiem, kas iepriekš nav bijuši nodarbināti vai nav bijuši bezdarbnieki ilgāk par pieciem gadiem, procentuālais daudzums ir gandrīz vienāds - attiecīgi 13% un 15%.

Tajā pašā laikā pētījums ir identificējis pieraduma pie sociālā stāvokļa parādību, ko ilustrē sakarība starp trauksmi un bezdarbu. Starp tiem, kuri ir bez darba līdz vienam gadam, trauksme ir visaugstākā - 38%; tiem, kas nestrādā no 1 līdz 5 gadiem, tas ir 28%, un bezdarbniekiem, kas vecāki par 5 gadiem, tas ir 25%. Salīdzinājumam - trauksmes līmenis starp tiem, kuriem nav iepriekšēja darba, ir 23%.

Katram piektajam respondentam, kas ir bez darba līdz vienam gadam, ir personiskas problēmas, kas saistītas ar bailēm. Starp bezdarbniekiem no viena līdz pieciem gadiem 22% izjūt bailes, un tiem, kuriem bezdarbs pārsniedz 5 gadus, baiļu līmenis samazinās līdz 5%.

Kā jau minēts iepriekš, jauniešiem bez darba vai izglītības ir līdzīgas garīgās veselības problēmas, un tas neapšaubāmi ir faktors viņu nodarbinātības ziņā. No otras puses, daudzi pētījumi apstiprina, ka nodarbinātība uzlabo garīgo veselību un atveseļošanos.

Mēs jūtamies izaicināti atbalstīt profesionāļus un darba devējus ar ierobežotām zināšanām par garīgiem traucējumiem, trūkst uzticēšanās, zināšanu, prasmju un resursu, lai efektīvi atbalstītu jauniešus ar garīgās veselības problēmām, lai jaunieši veiksmīgi iegūtu darbu.

Pētījumi rāda, ka cilvēki ar garīgās veselības problēmām spēj dot nozīmīgu profesionālu ieguldījumu darbā.

Metodika, kas tiks izstrādāta šajā projektā, būs vērtīgs resurss, lai atbalstītu mērķa grupas jauniešus karjeras plānošanas procesā un sasniegtu viņu pilnīgu nodarbinātības potenciālu.

Tas ir paredzēts visiem sociālajiem darbiniekiem, speciālistiem nodarbinātības jomā, karjeras konsultantiem, kā arī tiem, kas strādā garīgās veselības jomā darbojošās organizācijās.

Metodika tiks balstīta uz esošo un topošo labo praksi, lai atbalstītu jauniešu nodarbinātību ārpus darba vai izglītības.

Mērķi:

Atveseļošanās nav formālisms, programma vai rīks

Uz atveseļošanos orientēta bio-psiho-sociālā prakse ir būtiskas izmaiņas mūsu domāšanas veidā par cilvēkiem, kuri dzīvo ar garīgās veselības problēmām, un tajā, kā mēs viņus iesaistām kā cienījamus pakalpojumu partnerus un līdzzinātājus. Personiskās atveseļošanās veicināšanas atslēga ir sociālās un ekonomiskās iekļaušanas uzlabošana, iespēja pilnvērtīgi pilsoniski piedalīties. Profesionāļi var palīdzēt atbalstīt personīgo atveseļošanos, taču tas joprojām ir individuāls process. Ja pakalpojumu mērķis ir palīdzēt cilvēkiem iegūt kontroli pār savu dzīvi, noteikt un sasniegt savus mērķus, ievērot viņu cilvēktiesības un saglabāt sociālo un ekonomisko iekļaušanu, ir svarīgi veicināt atveseļošanos. Uz atveseļošanos vērsta prakse atzīst, cik svarīgi ir atbalstīt ģimeni, draugus un sabiedrību, kā arī nepieciešamību saprasties un tuvoties vienam otram kā sabiedrotajiem. Ir ļoti svarīgi noteikt strukturālo nevienlīdzību un šķēršļus, kas ierobežo individuālās iespējas, un veidus, kā kolektīvi veidot iekļaujošākas kopienas. Šajā nolūkā profesionāļiem ir jāsadarbojas sistemātiski savstarpēji un ar citiem dienestiem/institūcijām, lai uzlabotu piekļuvi pakalpojumiem un veidotu partnerības, kas paplašinās iespējas un radīs viesmīlīgu sabiedrību, kurās nav stigmas un diskriminācijas. Attieksmes un barjeru, kas ierobežo iespējas, novēršana, tostarp saistībā ar nodarbinātības konsultēšanas pakalpojumiem, ir svarīgs sākums jebkurai transformācijai uz atveseļošanos.

Garīgās slimības nav vienīgais invaliditātes cēlonis

Nodarbinātība ir iepējama

Jaunieši ar garīgās veselības problēmām neatkarīgi no diagnozes vai viņu stāvokļa ilguma var veiksmīgi strādāt vai atgriezties izglītībā un apmācībā ar atbilstošu atbalstu, pat ja viņiem ir slimības simptomi.

Jāatzīmē, ka dažiem jauniešiem var būt svarīgi, kur viņi vēlētos saņemt atbalstu. Tomēr, lai panāktu veiksmīgu pārveidi, ir svarīgi atteikties no tā, lai jaunieši, kas sadzīvo ar garīgām slimībām, kaut kā ir “atšķirīgi” no pārējās sabiedrības. Daudzi no viņiem var atgriezties darbā, neprasot ilgstošu specializētu psiholoģisko un psihiatrisko aprūpi, tā vietā izmantojot pamata atbalsta karjeras konsultācijas.

Ilgtermiņa nodarbinātības uzlabošana, izmantojot karjeras konsultācijas, var palīdzēt NEET jauniešiem:

Uz karjeru vērstas konsultācijas var arī palīdzēt cilvēkiem uzzināt viņu tiesības, izpētīt konkrētā darba plusus un mīnusus, noteikt papildu vajadzības, piemēram, izmitināšana, un vajadzības gadījumā arī jāspēj šo visu pārrunāt ar darba devējiem.

Mēs uzskatām, ka to jauniešu skaits, kuri cieš no garīgās veselības problēmām un kuriem nepieciešami specializēti profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi, ir ierobežots. Palīdzība jauniešiem par piekļuvi izglītības, apmācības un nodarbinātības atbalstam ir izrādījusies ļoti efektīvs veids, kā atgriezties darbā un panākt veiksmīgu un ilgtermiņa nodarbinātību.

Sociālo un ekonomisko iekļaušanu veicina karjeras konsultāciju pakalpojumi, tostarp jauniešiem ar garīgās veselības problēmām, atbalstot viņu tiesības piekļūt valsts finansētām programmām. Dažiem no šiem jauniešiem var būt nepieciešama specializēta garīgās veselības aprūpe, daži to vēlas, daži uz to uzstāj. Šādos gadījumos karjeras konsultanti var palīdzēt, nodibinot partnerattiecības ar specializētiem sociālo paklpojumu sniedzējiem un/vai institūcijām profesionālai palīdzībai garīgās veselības jomā un attīstot prasmes, lai efektīvi piesaistītu klientus pie tiem.

Rūpes par jauniešiem ietekmē nodarbinātību

Rūpes par jaunu cilvēku ar psihiskām slimībām ģimenē nelabvēlīgi ietekmē aprūpētāja fizisko un garīgo veselību, kā arī vispārējo labsajūtu. Laiks, stress un rūpes, kas saistītas ar pastāvīgu aprūpes nodrošināšanu, var negatīvi ietekmēt produktivitāti un kavēt tuvinieku dalību darba tirgū, kas var radīt nopietnas ekonomiskas grūtības. Aprūpētāji arī izjūt "stigmu" par viņu uzticību pieaugušajiem bērniem, kas viņiem bieži liek slēpt savas "sāpes" no darba devējiem un kolēģiem.

Jauniešu ar garīgās veselības problēmām ģimenes locekļiem var palīdzēt viņu nodarbinātības plānošanā. Darba devēji, likumīgi to kompensējot, var palīdzēt, izveidojot elastīgu darba vietu politiku un pieņemot psiholoģisko praksi attiecībā uz veselību un drošību darbā, kas atbalsta ģimenes locekļus, kas rūpējas par jauniešiem. Viņi vararī uzlabot savu darbinieku piekļuvi informācijai par garīgās veselības resursiem un apmācības programmām, lai palīdzētu viņiem iegūt zināšanas un prasmes strādāt ar cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām. Tam jābūt arī politiski leģitīmi atbalstītam, lai iesaistītie neciestu.

Kas atbalsta veiksmīgu atgriešanos un pastāvīgu darba saglabāšanu?

Veiksmīgas atgriešanās un darbā palikšanas šķēršļi ir:

Piekļuve kvalitatīvai neatkarīgai karjeras konsultācijai ir būtiska visiem jauniešiem, ņemot vērā tādus faktorus kā lielāks vecuma ieiesanai darba tirgū, paplašinātas izglītības iespējas un augsts bezdarba līmenis, īpaši jauniešu vidū ar garīgās veselības problēmām.

Mēs uzskatām, ka ir iespējas jauninājumiem un jaunām pieejām, kā arī esam pārliecināti, ka visiem jauniešiem vajadzētu būt pieejai kvalitatīvai vadībai/mentoringam. Jauniešiem ir nepieciešams atbalsts karjeras atbalsta jomā, taču pašlaik ir pārāk maz pakalpojumu, kas īpaši pielāgoti viņu individuālajām vajadzībām. Valsts iestādes un organizācijas piedāvā vienotas programmas, kas atbalsta jaunos bezdarbniekus. Tomēr tie nav attiecināmi uz jauniešiem, kuri ilgu laiku nav strādājuši vai mācījušies un kuriem ir garīga rakstura traucējumi.

Neatkarīga karjeras virzība jauniešiem nekad nav bijusi tik svarīga kā šodien. Pārāk daudziem sociālajiem speciālistiem nav prasmju, stimula vai spēju veiksmīgi veikt savus pienākumus, īpaši jauniešiem ar garīgās veselības problēmām. Viņi ir pelnījuši vairāk nekā formālu pakalpojumu, ko viņi saņem pašreizējos apstākļos.

Labāka efekta sasniegšana nodarbinātībā, izglītībā, apmācībā un karjeras konsultēšanā un virzībā.

Profesionālā / karjeras konsultēšana ietver trīs galvenos karjeras pakalpojumu veidus: karjeras izglītība, informācija par karjeru un karjeras konsultēšana.

Karjeras pakalpojumi tiek nodrošināti dažādās nozarēs, un, lai sasniegtu pēc iespējas labākus rezultātus, visi trīs pakalpojumu veidi ir jāintegrē ne tikai viens ar otru, bet arī ar citiem informācijas un konsultāciju pakalpojumiem.

Integrētie karjeras pakalpojumi sniedz labākas iespējas prasmju un zināšanu iegūšanai, kas nepieciešamas karjeras plānošanai. Viņu pamats ir atbilstoša karjeras orientācija, kas pieejama visiem pilsoņiem no visām vecuma grupām.

Karjeras konsultanta pamatpakalpojumi iepazīstina un atbalsta klientu karjeras plānošanas procesā. Tie ir:

Pēdējais karjeras pakalpojumu veids būtu jāpiemēro jauniešiem ar garīgās veselības problēmām un viņu ģimenēm.

Karjeras pakalpojumu sniedzēja galvenie uzdevumi:

- klienta vajadzību un karjeras mērķu noteikšana

- klienta kvalifikācijas un potenciāla (izglītība, profesionālā pieredze, intereses, spējas, prasmes, vērtības, personiskās īpašības, garīgās veselības problēmu esamība utt.) precizēšana un novērtēšana

- palīdzība klientam karjeras plāna un aktivitāšu plāna izstrādē, neatkarīgas karjeras vadības programmu vai attīstības programmu izstrādē

- klienta informēšana par iespējamām profesijām, darbavietām un apmācību, kā arī attiecīgo informācijas avotu nodrošināšana

- atbalstīt klientu ar karjeru saistītu prasmju apguves procesa izvēli un procesā

- palīdzēt klientam aktīvā darba meklēšanā, darba atrašanā un starpniecībā, ieskaitot pārkvalifikāciju

- karjeras konsultēšanas, karjeras apmācības un izglītības metodisko materiālu izstrāde

- nepieciešamības gadījumā konsultēšanās ar citiem speciālistiem (psihologiem, psihiatriem utt.)

- rezultātu un visa konsultāciju procesa reģistrēšana, klientu atsauksmju ieguve un uzglabāšana

- dalība izglītības un darba tirgus politikas un ar tām saistīto apmācības programmu izstrādē

- dalība starptautisko, nacionālo un reģionālo karjeras attīstības programmu izstrādē un īstenošanā

- karjeras pakalpojumu analīze, pētījumi (ieskaitot pakalpojumu kvalitātes analīzi), kvalitātes standartu izstrāde

- apmācību programmu sastādīšana, apmācību organizēšana

- metodisko materiālu apkopošana un pilnveidošana

- karjeras konsultantu mentorings

- karjeras konsultantu uzraudzība (ja ir nepieciešamā apmācība un pieredze).

Karjeras informācijai par cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām jāietver:

I. Psihogramma vai psiholoģiskie personīgie darba apstākļi un profesionālās karjeras izaugsme (attiecības ar klientiem un kolēģiem)

II. Sociogramma vai organizatoriski administratīvie un vadības darba apstākļi un karjeras izaugsme

Profesionālo interešu diagnosticēšanas līmeņi šajā vecumā var būt šādi:

Viens no instrumentiem, ko var izmantot karjeras konsultēšanā jauniešiem ar garīgās veselības problēmām, ir sociālās un profesionālās orientācijas tests. Holandes seši personības veidi ir vēl viens noderīgs projektīvs tests jauniešiem. Tas identificē organisko attiecību personību / vidi, kas ir pamats "ekoloģisku" adaptīvu lēmumu pieņemšanai.

Seši veidi ir šādi:

Reālistiskais

• patīk strādāt ar dzīvniekiem, instrumentiem vai mašīnām; parasti izvairās no sabiedriskām aktivitātēm, piemēram, mācīšanas, dziedināšanas un citu informēšanas;

• ir labas iemaņas darbā ar instrumentiem, mehāniskiem vai elektriskiem zīmējumiem, mašīnām, augiem un dzīvniekiem;

• novērtē praktiskas lietas, kuras varat redzēt, pieskarties un izmantot, piemēram, augus un dzīvniekus, instrumentus, aprīkojumu vai mašīnas; un

• Sevi uzskata par praktisku, mehānisku un reālistisku.

Pētnieciskais

• patīk studēt un risināt matemātikas vai dabaszinātņu problēmas; parasti izvairās no cilvēku vadīšanas, pārdošanas vai pierunāšanas;

• prot saprast un risināt dabaszinātņu un matemātikas problēmas;

• Vērtē zinātni; un

• Redz sevi kā precīzu, zinātnisku un intelektuālu.

Mākslinieciskais

• patīk nodarboties ar radošām aktivitātēm, piemēram, mākslu, drāmām, amatniecību, dejām, mūziku vai radošu rakstīšanu; parasti izvairās no ļoti pasūtītām vai atkārtotām darbībām;

• Viņam ir labas mākslinieciskās spējas - radošā rakstībā, drāmā, amatniecībā, mūzikā vai mākslā;

• Vērtē radošo mākslu, piemēram, drāmu, mūziku, mākslu vai radošo rakstnieku darbus; un

• Sevi uzskata par izteiksmīgu, oriģinālu un neatkarīgu.

Sociālais

• patīk darīt lietas, kas palīdz cilvēkiem, piemēram, mācīt, barot vai sniegt pirmo palīdzību, sniegt informāciju; parasti izvairās no mašīnu, instrumentu vai dzīvnieku izmantošanas mērķa sasniegšanai;

• labi prot mācīt, konsultēt, barot vai sniegt informāciju;

• Vērtības, kas palīdz cilvēkiem un risina sociālās problēmas; un

• Sevi uzskata par izpalīdzīgu, draudzīgu un uzticamu.

Uzņēmēja

• patīk vadīt un pārliecināt cilvēkus, kā arī pārdot lietas un idejas; parasti izvairās no darbībām, kas prasa rūpīgu novērošanu un zinātnisku, analītisku domāšanu;

• prot vadīt cilvēkus un pārdot lietas vai idejas;

• novērtē panākumus politikā, līderībā vai biznesā; un

• Sevi uzskata par enerģisku, vērienīgu un sabiedrisku.

Vispusīgais

• patīk strādāt ar numuriem, ierakstiem vai mašīnām noteiktā, kārtīgā veidā; parasti izvairās no divdomīgām, nestrukturētām darbībām

• labi strādā ar rakstiskiem ierakstiem un numuriem sistemātiski, kārtīgi;

• novērtē panākumus biznesā; un

• Redz sevi kā kārtīgu un labi ievēro noteiktu plānu

Veiksmīgai karjeras konsultēšanai ir būtiska visaptveroša profesionālo spēju un interešu saskaņotības diagnostika, pamatojoties uz personīgo pieredzi.

Kompleksā diagnostika var ietvert MOTIVĒTO PRASMJU UN SPĒJU VINGRINAJUMUS (EXERCISES FOR MOTIVATED SKILLS AND ABILITIES by Jurman, R. un P. Arnold. Bernard Haldane Associates Job & Career Building, Ņujorka, 1980, 58-61) ar atsevišķiem elementiem, piemēram: priekšzīmīgiem sasniegumiem, nozīmīgākajiem sasniegumiem, sintezētas prasmju grupas pa jomām un citas alternatīvas.

Iepriekš minētie vingrinājumi palīdz noskaidrot indivīda prioritātes un stiprās puses, saskaņot tās ar situāciju, identificēt iespējamās problēmas un grūtības, un visbeidzot atklāt trūkumus indivīdā un vidē, lai nosvērtu risku.

Nākamais karjeras konsultēšanas posms diagnosticē jauniešu intereses noteiktā profesijā vai darbā. Interešu kontrolsarakstu izstrādāja ASV Darba departaments. Kontrolsaraksta galvenais mērķis ir kalpot kā palīglīdzeklis intervijas laikā, kad ir nepieciešama plašāka informācija par intervējamo.

Karjeras konsultēšanas pēdējais posms ir konsultāciju mijiedarbības pabeigšana perspektīvā.

Tas ietver šādus galvenos komponentus un atsevišķus soļus:

І. Klienta sasniegumu novērtēšana

Aprakstiet klienta uzvedību konsultācijas beigās. Salīdziniet uzvedību sākumā un beigās. Salīdziniet uzvedību beigās ar mērķiem. Nosakiet, vai mērķis ir sasniegts. Nosakiet, vai nepieciešama papildu konsultācija vai un kādi norādījumi.

ІІ. Konsultāciju procesa pabeigšana. Paskaidrojiet pabeigšanas procedūru. Precizējiet iespējamā turpmākā kontakta nepieciešamību un to, kā to var izdarīt.

METODES NEET-u INTEGRĀCIJAI DARBA TIRGŪ MEKLĒTĀJU JAUNATNES MĀJĀS

 

IEVADS

Piemēroto metožu noteikšana balstījās uz secinājumiem no ziņojuma par projekta izpētes posma īstenošanu. Saskaņā ar to jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem ir neaizsargāta darba tirgus grupa. Puse respondentu ir uz izdzīvošanas robežas, ņemot vērā viņu ikdienas vajadzības. Viņu nabadzība ir tieši saistīta ar vecāku nabadzību - tā saukto "paaudžu nabadzību" vai "iedzimto paaudžu nabadzību". Iemesli ir nodarbinātības trūkums un ienākumi no vecākiem, izglītība vai slimība.

Projekta L.I.K.E. Socioloģiskā pētījuma ziņojums uzsver spēcīgu jauniešu atstumtību kā procesu, kurā viņi tiek izstumti no sabiedrības un tiek liegti pilnīgai līdzdalībai nabadzības vai pamatprasmju ieguves un studiju iespēju trūkuma dēļ, vai diskriminācijas rezultātā. Tas attālina viņus no nodarbinātības, ienākumiem un izglītības iespējām un kavē piekļuvi sociālajiem un sabiedrības tīkliem un aktivitātēm.

Jauniešiem nav piekļuves varas un lēmējinstitūcijām, kas viņiem liek domāt, ka viņi paši nevar kontrolēt savu dzīvi.

Lai apturētu nevienlīdzības uzkrāšanos starp paaudzēm, ir nepieciešama personiska atbildība un labvēlīga vide - vecāku audzināšanā, sociālo un ģimenes pabalstu nodrošināšanā, sociālajos pakalpojumos, nodarbinātības atbalstīšanā un profesionālajā realizācijā.

Meklētāju majas pakalpojums palīdzēs jauniešiem atrast savu karjeras ceļu periodā, kad viņi jūtas apjukuši un nav pārliecināti. Tās pamatā ir vīzija, ka katrai paaudzei ir jāizvēlas savs ceļš pa savam.

Tālāk piedāvātās metodes jauno NEET integrēšanai darba tirgū ietver virkni darbību, kas mudina viņus izvēlēties savu ceļu - darbs, mācības vai prakse, brīvprātīgais darbs, māceklība vai, iespējams, tālākizglītība.

Šīs metodes un darbības kopā ar īpašajiem rīkiem un pieejām identificēšanai, aktivizēšanai un motivēšanai var attēlot kā ALGORITMU - 7 secīgu un loģiski saistītu darbību sēriju:

IDENTIFIKĀCIJA - PROFILĒŠANA - ORIENTĀCIJA - IESAISTE - PLĀNOŠANA - MOBILIZĀCIJA – ĪSTENOŠANA

Septiņu soļu metodika ir proaktīva un specifiska personai, balstoties uz koučinga / mentoringa pieeju un ļauj jaunajiem NEET jauniešiem izmantot savas tiesības strādāt.

Metodika noved pie argumentētas attiecīgā ceļa izvēles - izvēles, kas atbilst tās grupas profilam, kurai pieder konkrētais jaunietis, kā arī viņu individuālajām interesēm, vēlmēm un nākotnes sapņiem attīstīties.

Metodika atbilst 5 soļu modelim: attieksme, intereses, vēlmes / cerības, šaubas, ieguvumi.

"Vadīt sekojot", koučings ir attiecību būtība cauri visiem: identificēšanas, aktivizācijas un motivācijas posmiem, uz kuriem balstās piedāvātā septiņu pakāpju metodika.

APRAKSTS

Piedāvātā metodoloģija balstās uz šādiem principiem:

• Individualitāte - katra cilvēka pieņemšana kā indivīdu ar savām interesēm, vēlmēm, domāšanas veidu un dzīves pieredzi

• Cieņa - pakalpojumos galvenā nozīme ir personiskajai cieņai un vecuma specifikai.

• Noteikšana - pakalpojuma lietotāju pašaizstāvība: jauniešiem ir tiesības paplašināt savas intereses un vēlmes, izteikt savu izvēli un noteikt savus profesionālos un dzīves plānus atbilstoši personiskajiem un konteksta apstākļiem.

• Apzināta izvēle - jauniešus mudina pilnībā izprast savas spējas, lai viņi varētu izdarīt izvēli atbilstoši savām vēlmēm un saprastu to sekas.

• Patstāvīga dzīve - palīdziet pieņemt lēmumus par viņu dzīves veidu un dalību sabiedrībā. Jaunieši aktīvi iesaistās pakalpojumu plānošanā, novērtēšanā un attīstībā.

• Konfidencialitāte - ievērojot sniegtās informācijas konfidencialitāti. Pakalpojuma lietotājam ir piekļuve personiskajai informācijai.

• Elastīgums - mainās atkarībā no pakalpojumu lietotāju vajadzībām. Pakalpojumi ir elastīgi, atbilst indivīda vajadzībām un tos var pielāgot īpašām prasībām.

1. IDENTIFIKĀCIJA - individuāls vajadzību un risku novērtējums, kas saistīts ar NEET statusu, katrā gadījumā atsevišķi

Jauniešu atlase un risku identificēšana katram gadījumam ir vērsta uz to, lai palīdzētu izprast "personīgo vēsturi", t.i., NEET statusa iegūšanas iemeslus. Tas ir svarīgi, lai izprastu katra apzinātā NEET grupas jaunieša dzīves kontekstu un tādējādi noteiktu atbilstošu aktivizācijas un atbalsta stratēģiju.

Vajadzību un resursu individualizācija atbalsta sevis izzināšanu un pārliecību par sevi un ir būtiska karjeras attīstībai. Tas ir pamats, lai katrā gadījumā noteiktu piemērotus atbalsta pasākumus, un tas palīdz izvēlēties efektīvākus un mērķtiecīgākus nodarbinātības instrumentus.

Daudzdimensionālā sistēma, kas tiks piemērota Meklētāju jauniešu mājās, ir vērsta uz cilvēku. Tās dizains koncentrējas uz jauniešu individuālajām vajadzībām, piedaloties interesantās un vēlamās aktivitātēs, lai iegūtu plašu sociālo un praktisko iemaņu klāstu, kas palīdzēs viņu sociālajai integrācijai un pēc tam viņu iekļaušanai darba tirgū.

2. PROFILĒŠANA - sakarību noteikšana noteiktai NEET grupas apakšgrupai

Katra jaunieša individuālā profila sagatavošana ļauj noteikt viņu piederību konkrētai NEET jauniešu apakšgrupai - priekšnoteikums rīku izvēlei un Jauniešu garantijā paredzētajam darba piedāvājumam, apmācībai un praksei, māceklībai vai tālākizglītībai. .

Individuālā profila pamatā ir dati par katra jaunieša veselības un izglītības stāvokli, ģimenes vidi, profesionālo kvalifikāciju, profesionālo pieredzi, prasmēm un kompetencēm.

Tajā ir sniegti galvenie notikumi no viņu vides un sniegta dziļāka izpratne par viņu personiskajām īpašībām, attiecīgi veicinot nodarbinātību, izglītību, apmācību un karjeras virzību.

Ir svarīgi uzsvērt, ka NEET izredzes ir daudzveidīgas, nelineāras un atgriezeniskas, pateicoties nenoteiktām dzīves trajektorijām, kas parādās dzīves līkločos. Visneaizsargātākie jaunieši ir tie, kuriem nav izglītības, no mazākumtautību kopienām, kas dzīvo ģimenēs ar ilgstošu bezdarbu un nabadzību, “sliktos” rajonos un nepietiekami attīstītās teritorijās.

Ieteicams pie viņiem vērsties individuāli, vispirms apmācot un pēc tam veicot darbu, nodrošinot atbalstošu vidi. Lai ilgtspējīgi uzlabotu jauniešu labklājību, ir vajadzīga politikas un institūciju - izglītības, darba, veselības un sociālās - sinerģija.

3. ORIENTĀCIJA - vēlmju un prioritāšu noteikšana nākotnes attīstībai

Tas ir sava veida personīgais "skrīnings" - katra identificētā jaunieša interešu, vēlmju, attieksmes, prioritāšu novērtējums attiecībā uz nākotni. Šādas "pārbaudes" mērķis ir papildināt individuālā profila īpašības un pamatot īpaša atbalsta un pasākumu izvēli. Pētījuma rezultāti atklāj būtiskas atšķirības trīs respondentu vecuma grupās.

Ar vecumu pieaug noteiktas ilūzijas, resp. cerības uz nodarbinātību "pēc 5 gadiem" palielinās, pieaugot par vairāk nekā 20 procentpunktiem katrā nākamajā vecuma grupā. To cilvēku īpatsvars, kuri gaida "gan mācīšanos, gan darbu", ir gandrīz vienādi pirmajā un otrajā vecuma grupā - apmēram trešdaļa respondentu un tikai 13% no 24 līdz 29 gadiem.

Nākotnes redzējums ik pa pieciem gadiem

Vidēji nozīmīga korelācija pastāv starp vecumu un ideju par savu nākotni ik pa 5 gadiem. Lai gan vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem 38% pieņem, ka mācīsies, 26%, ka strādās, un 32%, ka strādās un mācīsies, vecuma grupā no 20 līdz 24 gadiem tikai 5% iedomājas, ka mācīsies tuvākajos 5 gados, 57%, ka viņi strādās, un 35%, ka viņi mācīsies un strādās vienlaikus.

Rezultāti rāda, ka izlasē iekļautie "vecākie" bezdarbnieki jaunieši visvairāk vēlas strādāt piecu gadu perspektīvā. 25–29 gadus vecu cilvēku grupā 2% domā, ka tikai mācīsies, 82%, ka strādās, un 13%, ka mācīsies un strādās. Tas nozīmē, ka viņi ir arī tie, kas visvairāk ir atvērti darba piedāvājumiem, savukārt jaunākie ir atvērti izglītības iespējām.

4. IESAISTE - NEET jauniešu aktivizēšana

• Psiholoģiskais atbalsts - jaunieši var saņemt psiholoģisko atbalstu - individuālas vai grupas konsultācijas, lai mazinātu stresu un pārvarētu sākotnējās grūtības, identificētu personīgās barjeras un tās pārvarētu.

• Profesionālā un karjeras orientācija - palīdz jauniešiem izvēlēties turpmāko karjeru un profesiju / specializāciju; izlemt, kādu sākotnējo profesionālo kvalifikāciju viņi vēlētos iegūt, kādu karjeru pārkvalificēt vai kā pārkvalificēties. Izmantojot profesionālās un karjeras konsultācijas un konsultācijas, jaunieši var saņemt arī informāciju par to, kā iegūt vēlamo specializāciju un / vai profesionālo kvalifikāciju.

Jauniešus var novirzīt uz motivācijas apmācībām aktīvai iesaistei darba tirgū, lai uzlabotu viņu darba meklēšanas prasmes (CV un pavadvēstules rakstīšana, sagatavošanās intervijai, uzvedības un karjeras plāna izstrāde utt.)

• Informēšana un konsultēšana - par profesijas un specializācijas izvēli nacionālajām un reģionālajām apmācības un nodarbinātības programmām, profesijas / profesiju grupu prezentācijām, izglītības iestāžu prezentācijām, tostarp ar “orientēšanās” pasākumiem topošajiem studentiem nodarbinātības aģentūras nodaļās. . Tur viņiem vajadzētu uzzināt par tiesību normām, par nodarbināto, bezdarbnieku statusu un attiecīgajām tiesībām un pienākumiem.

• Aktīvas uzvedības motivācija darba tirgū, ieskaitot CV un pavadvēstules rakstīšanu, sagatavošanos intervijai, uzvedības un karjeras plāna sastādīšanu utt. Nodarbinātības biroju organizētajās darba meklēšanas nodarbībās; par iespējam tālākizglītībā un apmācībā, lai iegūtu profesionālo kvalifikāciju un / vai darba tirgū pieprasītās pamatprasmes.

Kvalitātes piedāvājums jauniešiem vecumā no 15 līdz 18 gadiem galvenokārt jāsaista ar tālākizglītību un iekļaušanu tālākizglītībā. Arī vecākos NEET grupas jauniešus var iesaistīt kvalifikācijas celšanā turpmākajai nodarbinātībai. Jauniešiem no 19 līdz 24 gadu vecumam var piedāvāt kontaktus ar darba devējiem un darba ņēmēju organizācijām un NVO prakses, iekšējās apmācības, apmācības darba vietā, brīvprātīgā darba veikšanai. Ar viņiem, kā arī jauniešiem no 25 līdz 29 gadu vecumam var konsultēties iestādes un organizācijas, kas piedāvā kursus par darba tirgū pieprasītām prasmēm, par datorprasmi, vieglām prasmēm un brīvprātīgo darbu.

Karjeras konsultācijas ir ieteicamas arī vecākiem, lai radītu atbalstošu vidi un mazinātu trauksmi.

5. PLĀNOŠANA - sarunas par NEET aktivizācijas ceļiem kopā ar iesasitītajām sadarbības institūcijām un organizācijām

Katrs jaunieša profils no divām lielākajām apakšgrupām - bezdarbnieki un ekonomiski neaktīvie NEET grupas jaunieši - atspoguļo atšķirīgu pamatīpašību - izglītības, profesionālās kvalifikācijas un profesionālās pieredzes - kombināciju, kas raksturīga katrai no abām apakšgrupām. .

Šie profili neizsmeļ visas iespējamās kombinācijas, un persona var apvienot dažādu profilu īpašības. Šādos gadījumos aktivizācijas metodes var apvienot.

Brīvprātīgā darba un prakses iespējas ir labs pirmais solis ceļā uz nodarbinātību un aktivitāti darba tirgū. Integrācija un neatkarība ir būtiska šo mērķu sasniegšanai. Cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām ir jājūt, ka viņi ir svarīgi sabiedrībai, bet tajā pašā laikā jābūt motivētiem attīstīties kā indivīdiem. Tāpēc mentori, brīvprātīgie un profesionāļi jāiesaista mērķa grupas nepieciešamās motivācijas, psiholoģiskā pamata, sociālās saistības un aktivitātes veidošanā.

Metodes var ietvert: tematiskus grupu seminārus un konsultācijas, lai uzlabotu sevis izzināšanu, karjeras vadības prasmes - pārliecību, darba atrašanu un sevis prezentēšanu; personīgā apmācības vai mobilitātes plāna sagatavošana; individuāls padoms konkrētām karjerām un personiskām situācijām (profesionālā izdegšana, karjeras un personības līdzsvars, vecāku audzināšana utt.).

Karjeras pakalpojumiem jāatbilst globālās karjeras attīstības veicināšanas programmas standartiem.

6. Partneriestāžu un organizāciju MOBILIZĀCIJA

Šīs ieinteresēto personu (iestāžu un organizāciju) piesaistīšanas un mobilizācijas metodes mērķis ir identificēt partnerus - iestādes un organizācijas, ar kurām plānot un īstenot kopīgas darbības un iniciatīvas NEET grupas jauniešiem. Šeit var ieteikt kontaktus ar darba devējiem, darba un jaunatnes speciālistiem, starpniekiem.

No visām aktivitātēm, kas var uzlabot viņu dzīvi un veselību, jauniešus visvairāk interesētu tās, kurās viņi jūtas kompetenti. 64% iesaistītos šādās aktivitātēs. Koncentrēšanās uz kompetenci nozīmē, ka turpmākajā projekta darbā jāņem vērā arī kompetences pieeja.

Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem un jauno respondentu izteikto interesi, šādas darbības un aktivitātes tika sakārtotas prioritāšu secībā: mazu reālu mērķu izvirzīšana - 56%, dzīvnieku aprūpe - 47%, sports - 45%, samazināt neveselīgu pārtikas produktu un dzērienu patēriņu - 33%, lomas pieņemšana un līdzdalība sabiedrībā - 33%, dalība radošajās aktivitātēs - 32%.

Kādas darbības jūs veiktu, lai uzlabotu savu dzīvi un veselību?

Deviņi no desmit jaunajiem bezdarbniekiem ir gatavi rīkoties un mainīt savu dzīvi. ... No visām aktivitātēm, kas var uzlabot viņu dzīvi un veselību, jauniešus visvairāk interesētu tās, kurās viņi jūtas kompetenti. 64% iesaistītos šādās aktivitātēs. Šeit var ieteikt darba terapijas metodi, lai palielinātu viņu pārliecību un prasmes.

Kompetences novērtēšana ir noderīgs līdzeklis prasmju un kompetenču demonstrēšanai. Tas var veicināt pašapziņu un izpratni par saviem spēkiem. Šis aspekts ir īpaši svarīgs nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, piemēram, ilgstoši bezdarbniekiem, lai veicinātu viņu pašcieņu. Kompetences modeļi var identificēt plašu prasmju spektru: pamata, profesionālās, personīgās un transversālās kompetences, kas piemērotas dažādiem darbiem.

Nacionālo darbaspēka kompetences novērtēšanas sistēmu: MyCompetence (MC), ko izstrādājusi MLSP un BSA, var izmantot, lai novērtētu kompetences.

Kā holistiska sistēma, kas integrē nozaru kompetences modeļus ar pašnovērtēšanas rīkiem un tiešsaistes kursiem, MC iekļauj 370 kompetences modeļus galvenajiem darbiem 25 ekonomikas nozarēs. Katrā kompetences modelī ir detalizēts nepieciešamā amata, uzdevumu, pienākumu un kvalifikācijas, kā arī “mīksto” prasmju un kompetenču apraksts.

Sistēmu izstrādāja Bulgārijas Tirdzniecības kamera (BSA) sadarbībā ar divām nacionālajām arodbiedrībām. MK īstenošanu atbalsta Nacionālais kompetences novērtēšanas partnerības tīkls, kurā ietilpst dažādas Bulgārijas ieinteresētās puses (darba devēji, personāla vadītāji, Nodarbinātības aģentūra, izglītības un apmācības nodrošinātāji un tematiskie eksperti).

7. REALIZĀCIJA - īpašs darba piedāvājums, tālākizglītība, māceklība vai prakse

Konsekventas un mērķtiecīgas darbības, kas integrētas daudzdimensionālā identifikācijas, aktivizācijas un motivēšanas metodikā, ir priekšnoteikums, lai ikvienam jaunietim vecumā no 15 līdz 29 gadiem tiktu piedāvāts labs darbs, tālākizglītība, māceklība vai prakse.

Pēc darba uzsākšanas būs nepieciešams sākotnējais atbalsts, lai nodrošinātu stabilu nodarbinātību un realizāciju. Tomēr pēc tam ir nepieciešams kontrolēti atcelt iejaukšanos, pakāpeniski samazinot kontroli, tostarp palīdzību iekšējo un ārējo konfliktu risināšanā, kas saistīti ar izglītības, profesionālās un personiskās realizācijas iespējām.

SECINĀJUMS

Septiņu posmu metodika NEET jauniešu integrēšanai darba tirgū IDENTIFIKĀCIJA - PROFILĒŠANA - ORIENTĀCIJA - IESAISTE - PLĀNOŠANA - MOBILIZĀCIJA - ĪSTENOŠANA atklāj viņu potenciālu un palīdz apgūt pamatprasmes, personīgās un profesionālās prasmes. Tas paver jauniešiem darba, ienākumu un izglītības iespējas, uzlabo piekļuvi sociālajiem un kopienas tīkliem un aktivitātēm, dod viņiem iespēju, mobilizējot viņu pašu potenciālu, un rada drošu ģimenes un darba devēju atbalsta vidi. Tādā veidā NEET jaunieši var pārņemt kontroli pār lēmumiem, kas ietekmē viņu dzīvi.

Darba devēju informēšanas kampaņu organizēšana saistībā ar mērķa grupas specifiku un tēmas popularizēšanu. Darba devēju izglītošana, ģimeneslocekļu un brīvprātīgo iesaistīšana mērķa grupas sagatavošanā un pārejā uz nodarbinātību.

SOCIĀLĀS UN PRAKTISKĀS IEMAŅAS

 

Daudzdimensionālā programma būtu jāīsteno iesaistot vietējos centrus – Meklētāju mājas – piedāvājot daudzveidīgas aktivitātes, kas paredzētas bezdarbnieku jauniešu prasmju uzlabošanai sociālajā jomā, izolācijas un neieinteresētības pārvarēšanai, viņu spēju identificēšanai un veicināšanai kā izšķirošajam solim uz iekļaušanos darba tirgū.

Seminārus izvēlas tā, lai, no vienas puses, ievērotu mūsu aptaujā noteiktās jauno NEET vēlmes un apietu pretestību, kas kavēja viņu izvairīšanos no nodarbinātības vai izglītības, un, no otras puses, lai tiktu izjaukts klejošanas / bezdarba / sociālās atstumtības apburtais loks, pakāpeniski pārveidojoties atbalstošā vidē.

Svarīgi ir jauniešu personiskās izaugsmes un harmoniskuma rādītāji un viņu veiksmīgā mijiedarbība vienaudžu grupā, viņu pašu emociju atpazīšana un izpausme, pārliecinoša izturēšanās pret citiem, spēja veikt darba aktivitātes, talanta attīstība un interese par nodarbinātiem vienaudžiem, mākslu; rūpes par savu ķermeņa veselību, izmantojot sportu, veselīgi ēšanas paradumi un izvairīšanās no kaitīgām vielām. Tāpēc īpaši piemērota ir iesaistīšanās grupas aktivitātēs, kas aptver iepriekš minētās jomas, un dalībnieku prasmju uzlabošana.

Galvenās aktivitātes šajā programmas daļā ir terapija ar dzīvniekiem, māksla, sports, veselīgāka dzīvesveida apmācība:

Dzīvnieku palīgterapija ir netradicionālu terapeitisko metožu kopums, kurā dzīvnieku tuvums cilvēkam, kas cieš no garīgiem traucējumiem vai somatiskām slimībām, tiek izmantots, lai mazinātu stresu, izraisītu pozitīvas emocijas, uzlabotu koncentrēšanos un atbildību, pārvarētu vientulību utt. Dzīvnieki, kurus var izmantot šajās nodarbībās ir zirgi (hipoterapija), suņi (kanisterapija), truši, kaķi, delfīni. 1792. gadā Viljama Tūka dibinātajā garīgajā patvērumā Jorkā viņš ierosināja pacientus mijiedarboties ar dzīvniekiem un uzzināja, ka klienti kļūst koncentrētāki un atbildīgāki. Tika novērota mazāka agresija un mazāk krampju. "Galvenā ārsta skatījumā pacientu uzticība saviem spēkiem uzlabojās, kad viņi pieskatīja vājākas par sevi radības."

Amerikas Savienotajās Valstīs šo metodi sauc par lolojumdzīvnieku terapiju, un to vispirms ierosināja bērnu psihiatrs Boriss Levinsons, kurš, strādājot ar bērniem-autistiem, pamanīja, ka viņa suņa klātbūtne telpā pastiprina kontaktu ar jaunajiem pacientiem un stimulē viņu progresu.

Programmās, kurās piedalās suņi, tiek izmantotas viņu īpašības: “Suns ir sociālais dzīvnieks, apkārtējiem cilvēkiem tiek radīta brīnišķīga orientēšanās izjūta, tā mīlestība ir sirsnīga, attīstās stiprā pieķeršanās un arī lojalitāte.”

Ja terapija ir spēles formā, tā darbojas nemanāmi, iesaistot un apejot pretestības. Līdztekus psihei, spēlēšanās ar suni pozitīvi ietekmē arī ķermeni - tā uzlabo koordināciju un kustību spējas. Ieguvis kontroli pār dzīvnieku, jaunais NEET kļūs pašpārliecinātāks un izbaudīs neparastu stāvokli - vadīt citu dzīvu radību un rūpēties par to.

II

II. Mākslas terapija

Mākslas terapija ir metožu kopums, kas balstīts uz mākslinieciskās radīšanas procesa terapeitisku izmantošanu. Māksla kalpo, lai atjaunotu komunikāciju, veicinātu pašizpausmi un stiprinātu radošos procesus cilvēkā.

Mākslas terapija ir nodarbe gan rokām, gan prātam. Papildus estētiskajam priekam, kas aktivizē prieka centru smadzenēs, tas var atbrīvot mūs no noteiktiem garīgo traucējumu simptomiem. Paskaidrojumu par tā mehānismu piedāvā psihoanalīze. Freids lieto terminu “pārvēršanās”, lai apzīmētu “tīri garīga uztraukuma pārnešanu uz ķermeni”, un viena no jomām, kurā izpaužas trauksmes traucējumi, ir ķermenis (pārējās divas ir domas un uzvedība). Saskaņā ar psihoanalīzi libido ir savstarpēji saistīts ar citiem garīgo simptomu veidiem. Šī mezgla atdalīšana un libido ieguldīšana, teiksim, radošumā (pazīstams kā “sublimācija”) var novest pie kāda simptoma novēršanas. Sublimācija, pēc Freida domām, ir devusi pamatu “daudziem mūsu kultūras sasniegumiem”. Un, lai gan cildenā māksla ir paredzēta talantīgākajiem un apdāvinātākajiem māksliniekiem, garīgā uztraukuma izpausme simptoma pamatā ir glezniecība, amatniecība, dejas utt., ir pieejama ikvienam, kurš var pārvarēt bailes no spontanitātes un ierobežojumu trūkuma, radot gleznas, mozaīkas, māla figūras, kolāžas, dzejoli vai ko līdzvērtīgu.

Pirmo reizi terminus “mākslas terapija” un “mākslas psihoterapija” Eiropā izmantoja Adrians Hils 1938. gadā, aprakstot savu darbu ar tuberkulozes slimniekiem, un Amerikas Savienotajās Valstīs Margareta Naumburga 1940. gados. Piemēram, vadošo lomu mākslas terapijas ieviešanā Bulgārijā spēlēja ārsts Aleksandrs Marinovs, kurš no 1952. līdz 1993. gadam strādāja psihiatriskajā slimnīcā Byalas pilsētā.

Mākslas terapija, tāpat kā psihoanalīze (un dažreiz pat labāk), var "apskatīt" un izgaismot visas indivīdam svarīgās tēmas - idejas par savu es, ģimeni, pagātni, traumatizējošiem notikumiem, pārvarēšanas veidiem, nākotni.

Interesants mākslas terapijas elements var būt klusuma izmantošana, kuru prof. Shipkovensky dēvē par “dziedināšanu”. Iegremdēšana radošajā procesā ļauj personai uz laiku pārtraukt sūdzēties, atpūsties klusumā un piedzīvot prieku radīt kaut ko skaistu.

Var izmantot dažādas mākslas formas: tēlniecība ar māliem vai plastilīnu, zīmēšana, kolāža, fotogrāfija, mozaīka, instalācija, lelles, teātris, pantomīma, video, filmu veidošana, karikatūra. Īpašu vietu ieņem mūzikas terapija, kas var ietvert dziedāšanu, dejošanu, mūzikas klausīšanos, dažādu instrumentu spēli. Radoša rakstīšana paver plašas iespējas - lai arī šeit galvenais izteiksmes līdzeklis ir vārdi, projicēšanas iespēja uz iedomātiem varoņiem, apejot noraidīto emociju vai domu cenzūru. Šis process ne tikai noved pie aizmirstu notikumu un dziļas pieredzes izpausmes, bet arī pie prāta satura pārdomāšanas un pārveidošanas. Tas savieno mūsu iekšējo pasauli ar realitāti.

Mākslas terapija var būt īpaši izdevīga cilvēkiem, kuriem ir grūti runāt, sakārtot un strukturēt domas, izteikt emocijas un ķermeņa uztveri vārdos. Sevis atklāsme caur mākslu tiek panākta nemanāmi un bez spriedzes, kas var pavadīt mutisku dalīšanos. Tas ļauj neņemt vērā loģikas un veselā saprāta likumus, ko šādā ietvarā var izdarīt droši.

Mākslas terapijas dalībnieks var simboliski izteikt savas atmiņas, pārdzīvojumus un pat garīgās traumas. Viņi var sagriezt un saplēst papīru, kas “atmodina rotaļīgumu un bērna brīvību iznīcināt”. Zīmēšana mūs atgriež bērnībā, kad mēs bijām ziņkārīgāki un motivētāki, izgudrojošāki un meklējošāki. Mākslas darba veidošana stimulē arī mūsu spēju veidot un īstenot reālās dzīves projektus. Tas liek mums rīkoties, būt aktīviem, piepildīt savas vēlmes. Tas rada gandarījumu par radošo procesu un iznākumu no “radītāja” izjūtas.

Mākslas terapijai ir arī spēles priekšrocības - tā izraisa tiekšanos pēc atklājumiem, atbrīvo mūs no atbildības nastas, salauž rāmjus un ir jautra.

Mākslas terapija ir vistuvāk primitīvajām mākslas izpausmes formām, kas ir spontānākās. Estētiskie kritēriji nav tik svarīgi, svarīgi ir “pašizpausmes sirsnība un pilnība, nevis gala produkts vai tas, ko auditorija par to domā”. Šī metode “atšķiras no citiem psihoterapijas veidiem ar trīspusēju procesu starp klientu, terapeitu un izveidoto tēlu vai produktu”. Tas “izmanto ķermeņa kopējo pieredzi, nevis tikai intelekta pieredzi”, un tā ir ārkārtēja iespēja attīstīt emocionālo inteliģenci, kas pēdējā laikā ir pamatoti uzsvērta.

Mākslas terapijas praktizēšana grupā māca empātiju, sapratni un cieņu pret citu jūtām, spēju pieņemt citu viedokli. Tas dod iespēju sasniegt apmierinātību no citu atzīšanas un novērtēšanas, piederības vienaudžu grupai. Negatīvās emocijas - dusmas, skaudību, naidu - var izteikt pieņemamā un nesagraujošā veidā.

Apātijas vai anhedonijas gadījumā zaudētās jūtas vispirms var atgriezties zīmējumā vai radošā procesā, vēlāk domās un noskaņojumā.

Papildus aizmirstam vai traumatiskam garīgajam saturam, izmantojot mākslu, var sasniegt slēptās spējas, talantu un personības attīstības potenciālu.

III. Muzikas terapija

Saskaņā ar Bulgārijas Mūzikas terapijas asociācijas teikto, mūzikas terapija ir “psihoterapeitiska pieeja, kurā mūzika un mūzikas veidošana tiek piemērota mērķtiecīgai ķermeņa, prāta un emociju saiknes starpniecībai pieredzes un realizācijas procesā pozitivizācijas, dziedināšanas un uzlabošanas procesā, attīstot indivīdu. ”

Mūzikas terapeite slimnīcā pēc pacienta simptomiem izstrādā vingrinājumu moduļus, kas saistīti ar dziedāšanu, spēlēšanu un dažādām ritmiskām kustībām. Viņa izmanto divu veidu mūzikas terapiju - aktīvu un relaksējošu. Pirmais uzlabo koncentrēšanos, koordināciju, smalko motoriku un ietver psihodrāmas paņēmienus, kas ļauj indivīdam “ar skaņu iedarboties uz dažām emocijām. “

Relaksējošā mūzikas terapijā "mēs pieņemam ērtu stāvokli un klausāmies īpašus mūzikas apkopojumus, kas saskaņoti ar sirdsdarbību, elpošanu un smadzeņu viļņiem".

Viena no emociju izpausmes priekšrocībām, izmantojot mūziku, ir tāda, ka nav jāpiedzīvo otras personas negatīvās reakcijas, kas var notikt verbālā izteiksmē. Piemēram, dusmu un agresijas izpausme ar sitamajiem instrumentiem ļauj izjust šo emociju spiedienu, nenodarot pāri citam cilvēkam.

Citā intervijā tas pats eksperts stāta: “Ir noskaidrots, ka ļoti maz aktivitāšu spēj izraisīt tik enerģisku smadzeņu darbību kā mūzika. Mūzikas terapija tomēr ir vērtīga nevis tāpēc, ka mēs cenšamies no šiem cilvēkiem veidot mūziķus, bet gan tāpēc, ka vienas un tās pašas smadzeņu zonas aktīvi darbojas arī ikdienas ikdienas uzdevumos. Dažreiz nav citas iespējas piekļūt šai aktivitātei, un mūzika izrādās ārkārtīgi efektīvs līdzeklis. ”

Ir arī noskaidrots, ka pat mūzikas klausīšanās vien ir tik spēcīga smadzeņu darbība, ka agrāk lietotais termins “pasīvā” mūzikas terapija vairs nav piemērots.

Psiholoģijā jau sen ir zināms, ka hobijs palīdz atgūties. Mūzika un māksla var būt vieni no patīkamākajiem, iedvesmojošākajiem un izdevīgākajiem vaļaspriekiem, un to var atklāt tieši mākslas vai mūzikas terapijā.

Mūzikas terapija ir svarīgs psihosociālās rehabilitācijas aspekts. Tam ir skaidri mērķi, kas ietilpst programmā:

Šie mērķi tiek sasniegti, klausoties mūziku, brīvas asociācijas un daloties atmiņās un pieredzē mūzikas darbu ietekmē, apspriežot mūzikas ietekmi uz emocionālajiem stāvokļiem un tās nozīmi dalībnieku dzīvē, emocionālo stāvokļu izpausmi ar mūzikas instrumentiem un ķermeņa kustībās, mūzikas skaņdarbu izpildīšanā, tekstu tulkošanā, dzejas deklamēšanā, dejā, vienādās līdzdalības iespējās visiem pacientiem.

Programmas rezultātā uzlabojas spēja atpazīt un izteikt vārdos savus emocionālos stāvokļus, tiek pārbaudīti veidi, kā tos ietekmēt, tiek uzlabotas prasmes saziņai un cieņai pret citu pieredzi, interese tiek stimulēta dažādās izklaidēs un pārvaldot brīvo laiku, tiek bagātinātas mūzikas zināšanas.

IV. Sporta aktivitātes

Cilvēks ir paredzēts, lai pārvietotos un izmantotu rokas daudz vairāk, nekā to prasa mūsdienu dzīvesveids. Fizisko aktivitāšu trūkums ir kļuvis par galveno mūsdienu pilsētnieku veselības apdraudējumu pat jaunākā vecumā. Kad terapijā tiek apspriests sports, pacienti parasti atzīst, ka, sportojot, viņi jutās daudz labāk, bet krīzes laikā viņi "nespēj sev likt to darīt". Tiek norādīti arī daudzi citi iemesli, kas saistīti ar sevis organizēšanu - laika trūkums, ērtības trūkums, nav uzņēmības vai pat nepietiek naudas, lai samaksātu par sportu…..

Motoriskās aktivitātes priekšrocības tiek atzītas daudzās medicīnas jomās. Piemēram, šī ir viena no galvenajām terapijas metodēm cukura diabēta ārstēšanā.

- sporta aktivitātes brīvā dabā

- joga un atpūta

Joga ir sena Indijas prakse, kuras mērķis ir panākt iekšēju harmoniju, veselību un ilgmūžību. Tai ir pieci elementi: ķermeņa vingrinājumi, elpošana (dziļa, lēna un ritmiska), relaksācija, diēta un pozitīva domāšana / meditācija. Tas ir ļoti populārs veids, arī kā sports, un ne tik daudz reliģisko aspektu dēļ. Tās stiprās puses ir uzlabota elastība, pakāpeniska pāreja no viena vingrinājuma citā un nākamo, citādi pasīvo muskuļu izmantošana, vingrinājumi līdzsvaram.

joga ir laba visiem, neatkarīgi no vecuma, fiziskā stāvokļa vai svara.

Gandrīz divus gadus psihosociālās rehabilitācijas ietvaros Aleksandrovskas slimnīcas psihiatriskajā klīnikā bija pieejama jogas programma. Tā baudīja lielu pacientu interesi, un daudziem no viņiem bija vērojama gan fizisko vingrinājumu, gan relaksācijas un elpošanas vingrinājumu pozitīvā ietekme.

Tajā pašā klīnikā ir arī daudzu gadu relaksācijas pieredze. Šis ir metožu kopums trīs galveno uzdevumu veikšanai:

- visu ķermeņa muskuļu relaksācija. Dažreiz var nemanīt, ka daži muskuļi ir saspringti, piemēram, plecos. Ja kāds nolemj kādu laiku veltīt atpūtai, viņš var apzināti un sistemātiski sarauties un pēc tam atslābināt visus ķermeņa muskuļus.

- elpošanas palēnināšana. Trauksmes stāvoklī elpošana ir ātra un sekla. Tāpēc, lai pārvarētu trauksmi, tiek veikti vingrinājumi, kuru laikā ir jārēķinās, ieelpojot, aizturot elpu un izelpojot (lai palēninātu procesu). Vienas rokas uzlikšana uz krūtīm un otra uz vēdera var palīdzēt mēģināt elpot dziļāk no vēdera (roka uz vēdera kustas, bet otra roka paliek vietā).

     (Tas ir pareizi, ja pacientam nav krīzes; krīzes gadījumā, ko papildina hiperventilācija, oglekļa dioksīda trūkuma dēļ ieteicams ātri un sekli elpot papīra maisiņā).

- domu novirzīšana skaistiem dabas skatiem un patīkamām atmiņām.

Aptauja par pacientu vēlmēm attiecībā uz individuālām aktivitātēm psihosociālā rehabilitācijā (pašreizējās programmas pirmajos divos mēnešos) atklāj, ka relaksācija bija vispopulārākā - “divu mēnešu laikā relaksācijas nodarbībās piedalījās 88 cilvēki, mūzikas terapijā - 66 cilvēki” un mazāk psihisko traucējumu treniņos.  

V. Nodarbības par veselīgu dzīvesveidu un ēšanu

Papildus vingrinājumu trūkumam, citi riska faktori ir neveselīga ēšana, psihoaktīvu vielu lietošana un citi kaitīgi ieradumi. Visā pasaulē jau tiek runāts par 2. tipa cukura diabēta epidēmiju, kas izriet no mazkustīga dzīvesveida, taukainas pārtikas un cukura pārmērīga patēriņa utt.

Neskatoties uz informācijas pārpilnību internetā, dažreiz cilvēki ar garīgās veselības problēmām pārsteidzoši maz zina par veselīgu dzīvesveidu un sistemātiski lieto neveselīgu pārtiku un lieto psihoaktīvas vielas, pavada garas stundas kopā ar elektroniskām ierīcēm, traucē paši sev izgulēties un nepietiekami rūpējas par savu dzīvesveidu, radot arī fiziskas kaites. Ir arī otra galējība - apsēstība ar veselīgu uzturu, kas var izraisīt ēšanas traucējumus, kas pazīstami kā “ortoreksija”.

Tiešām, tīmeklis piedāvā daudz noderīgas informācijas par veselīgu dzīvesveidu, taču var viegli kļūt par neuzticamu teoriju, maldinošu padomu, komerciālu publikāciju un tiešu mānīšanu upuriem. Tā sauktā alternatīvā medicīna ir ieguvusi arvien lielāku uzticību un popularitāti, taču ir pieejami arī nopietni kritiski pētījumi.

Tāpat kā vingrojot, problēma var būt saistīta ar gribasspēku: teorētiski var ļoti labi zināt, kuri ieradumi ir kaitīgi un kādi ir pareizie ēdieni, bet praksē gadās nespēt pārvarēt savu pretestību. Šajā gadījumā nodarbības un apmācības, īpaši interaktīvas, var dot dalībniekiem iespēju soli pa solim virzīties pareizajā virzienā. Piedalīšanās grupā ar vieniem un tiem pašiem mērķiem, kā arī pāreja uz sadarbību ar moderatoru ievērojami palielina izredzes gūt panākumus.

Šādos semināros un apmācībās sniegtā informācija būtu rūpīgi jāizvēlas, uzsverot pamatprincipus un izvairoties no ieteikumiem, kurus nekad neievēros. Jāizmanto vizuālie palīglīdzekļi: zīmējumi, diagrammas, videoklipi utt., kurus dalībnieki var viegli saprast un kuri atspoguļo konkrētās tēmas būtību. Piemēram, pārtikas piramīda ar trim tālāk sniegtajiem padomiem:

Trīs veselīgas ēšanas noteikumi:

VI. Secinājums

NEET jauniešu iesaistīšana Meklētāju māju piedāvātajās aktivitātēs padarīs viņus aktīvus, atbildīgus, empātiskus un pašpārliecinātākus. Tas attīstīs piederības sajūtu vienaudžu grupai. Viņu ķermeņa veselība uzlabosies, un viņiem tiks dotas noderīgas zināšanas un iespēja veidot veselīgus ieradumus. Tiks mazināta trauksme un citas viņu garīgās veselības problēmu izpausmes. Viņu iekšējās spējas tiks atklātas un iegūtas jaunas.

IZPRATNES VEICINĀŠANA DARBA DEVĒjIEM

 

Cilvēku ar garīgās veselības problēmām piesaistīšana darba tirgum ir viena no labi attīstītas ekonomikas un pilsoniskās sabiedrības pazīmēm. Galveno lomu spēlē darba devēji, kuri, radot darbavietas un sildot valstu ekonomiku, veic arī sociālās funkcijas. Tie ir savstarpēji atkarīgi procesi, kuru simetriskais paralēlisms nosaka saimnieciskās darbības panākumus vai neveiksmi. Darba devēju izpratne par šo dihotomiju (uzņēmējdarbība / cilvēku ar garīgās veselības problēmām socializācija) ir viens no politiskajiem priekšnoteikumiem viņu panākumiem biznesā. Šādai pieejai ir sava vēsturiskā perspektīva, kā to apgalvo izcilā franču pozitīvista Auguste Comte darbi. Plānam, kas ļauj darba devējiem piesaistīt sociāli nelabvēlīgus cilvēkus, būs valstiska nozīme, un tas nesīs gan personisku, gan sabiedrisku labumu. Tādēļ šādi teorētiskie akcenti neapšaubāmi var mudināt gan valsts, gan privātus darba devējus meklēt un pieņemt darbā cilvēkus ar garīgās veselības problēmām:

Tajā pašā laikā darba devējam jāizveido īpašu pasākumu sistēma, lai pārvarētu profesionālās nepietiekamības sajūtu un nodrošinātu darba ņēmēja ar garīgām problēmām pilnīgu socializāciju. Mērķis ir panākt optimālu sniegumu un darba komfortu, kas ir abu pušu interesēs. Var izcelt sekojošo:

1. I.Īpašas iniciatīvas, lai mainītu sabiedrības attieksmi pret jauniešiem ar garīgās veselības problēmām:

- Profesionālo prasmju apmācības kursu organizēšana cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām

- Klubu izveidošana dzīvesvietā, kur pastāvīgi var sazināties gan cilvēki ar invaliditāti, gan viņu ģimenes locekļi

- Radošo aktivitāšu organizēšana brīvajam laikam - diskusijas, darbnīcas, konkursi utt.

- Juridisko un veselības konsultāciju sniegšana, ko veic brīvprātīgā darba veicēji

- Darba terapija, kas veicina mājsaimniecības un personīgās higiēnas paradumu apguvi patstāvīgai dzīvei

- Socializācija - tikšanās, sarunas un kopīgas aktivitātes ar veseliem cilvēkiem - brīvprātīgajiem dažādās programmās

- Grupu terapija pie sociālā psihologa

- Kolektīvie braucieni un kultūras pasākumu apmeklēšana pilsētā vai valstī

- Labdarības līdzekļu vākšanas bazāru organizēšana

- Brīvprātīgā darba kampaņu organizēšana, lai piesaistītu vairāk dažādu vecumu aktīvistu, lai palīdzētu cilvēkiem ar invaliditāti

- Atbalsts NVO un citu brīvprātīgo organizāciju iestāžu centieniem adoptēt bērnus ar garīga rakstura traucējumiem

- Atbilstošu sporta aktivitāšu nodrošināšana kopā ar citiem sabiedrības sporta klubiem.

-          Iniciatīvas ģimenes atbalstam:

- Dienas aprūpes centru izveide

- Specializēto darbnīcu pakalpojuma atbalsts

- aprūpe un konsultācijas mājās

Jauniešus parasti ir grūtāk piesaistīt un iesaistīties kampaņās un brīvprātīgajā darbā. Viņi ir brīvāki un patstāvīgāki, taču, ja viņos rodas interese un vēlme, viņi var kļūt par visdedzīgākajiem lietas aizstāvjiem.

Tas, kā cilvēki ar garīgās veselības problēmām tiek uztverti, ir pirmais un galvenais, kas jāmaina. Jauniešiem ir jāredz, ka viņi nav biedējoši, bīstami vai nepatīkami, bet tikai cilvēki, kuriem nepieciešama izpratne un atbalsts.

To var panākt, rīkojot mediju kampaņas universitātēs un skolās, lai palielinātu izpratni par garīgās veselības un garīgās attīstības dažādības jautājumiem.

Vēl viena svarīga lieta jauniešu vidū ir tā, ka viņi tiek viegli motivēti un demotivēti. Viņiem ir nepieciešams pastāvīgs iedrošinājums un mērķis, uz kuru tiekties. Tas var izpausties kā balva, sasnieguma sertifikāts un tamlīdzīgi, ieskaitot kaut kādu samaksu vai materiālu labumu. Būtu naivi paļauties tikai uz jauniešu labajiem nodomiem. Svarīgi ir rezultāti. Viņiem jābūt redzamiem, lai jaunieši varētu justies noderīgi un novērtēti.

Interese ir īpaši svarīga, ja jauniešus vēlas piesaistīt, lai sasniegtu rezultātu.

Projektā, kas saistīts ar sociālo mijiedarbību, brīvprātīgie ir neaizstājami. Viņi var daudz mācīties no šāda projekta, pilnveidojot savas prasmes un iegūt pārliecību. Lai tas notiktu, viņiem ir jāstrādā plecu pie pleca ar visu komandu un jāredz attīstība no uzsākšanas brīža līdz brīvprātīgā dziļākai sasaistei un nākotnes perspektīvām šajā jomā.

Kad jāpieņem brīvprātīgie?

Ir svarīgi viņus pieņemt darbā jau agrīnā stadijā, lai viņi varētu pilnībā iesaistīties plānošanas procesā.

Kā atrast pareizos brīvprātīgos?

Ir svarīgi, lai cilvēki zinātu, kas mēs esam, ko un kāpēc darām. Pieņemot projektā brīvprātīgos, vajadzētu būt skaidram, ko ietver dažādas lomas. Jāveicina daudzveidība un jāpieņem brīvprātīgie ar dažādu izcelsmi. Šeit uzraudzībai ir izšķiroša nozīme. Varētu rīkot informatīvu sesiju, lai ikviens varētu uzdot jautājumus. Dažiem brīvprātīgajiem var būt nepieciešama klusāka vide, lai dalītos ar savām garīgās veselības problēmām un pārdzīvoto. Tāpēc viņi būtu jāinformē par ieguvumiem, ko piedāvā šis projekts, un par tā ietverto sociālo kontekstu (atbalsts, apmācība, sapratne, aizrautība).

Projektu un brīvprātīgo aktivitāšu vadība

Brīvprātīgie būs motivēti, ja viņi iesaistīsies projektu plānošanā un lēmumu pieņemšanā. Ne visiem no viņiem būs iespēja piedalīties vadības grupā, tāpēc visiem brīvprātīgajiem var organizēt atsevišķas sanāksmes. Turklāt daži no pieredzējušākajiem brīvprātīgajiem var uzņemties vadošo lomu pasākumu organizēšanā vai ar plašsaziņas līdzekļiem saistītā darbā, kā arī jauno uzraudzībā un palīdzībā.

Apmācība un atbalsts

Ņemot vērā visas šīs sociālā kontakta jomas projekta laikā, brīvprātīgajiem būtu jānosaka, tāda veida apmācības un atbalsts, kas viņiem šķiet visnoderīgākais. Galvenajās sesijās ietilpst:

- zināšanas par garīgo veselību

- Stigma un diskriminācija, kas saistīta ar garīgo veselību

- Sākuma, starpposma un noslēguma sesijas

- Dalīšanās pieredzes stāstos par aizspriedumiem un vienlaikus brīvprātīgajiem drošības sajūtas radīšana

- Komandas darbs

- Veselība un drošība

Kaut arī dalīšanās ar personīgajiem stāstiem var būt iedvesmojoša, jāatzīmē, ka tā ir svarīga lieta cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām un jo īpaši tiem, kuri cietuši no diskriminācijas ne tikai savas garīgās veselības, bet arī dzimumorientācijas, reliģijas dēļ utt. Brīvprātīgie var būt nervozi, un viņiem var būt nepieciešams atbalsts, lai dalītos savos stāstos. To visu ir vērts apsvērt, plānojot cilvēku skaitu un viņu attiecīgās lomas sociālajā kontaktā.

Laba prakse būtu treniņa organizēšana pirms pasākuma, kam sekotu īsa diskusija. Dažiem cilvēkiem var būt nepieciešams papildu atbalsts. Ir jānodrošina vieta, lai ikviens varētu apspriest savas vajadzības un jābūt informētam, ka projekta vadība zina resursus, kas nepieciešami visas komandas atbalstam.

Brīvprātīgie var arī vēlēties organizēt savu atbalsta grupu.

Liela brīvprātīgo skaita uzturēšana

ü  Daži brīvprātīgie komandā pēc projekta beigām var turpināt tās pašas aktivitātes. Projekta panākumi ir atkarīgi no pietiekama cilvēku skaita, kuri spēj iesaistīties aktivitātēs.

ü  Kad cilvēki turpina izmantot citas attīstības iespējas, ir labi uzturēt kontaktus ar viņiem, lai katru soli viņu turpmākajā attīstībā varētu raksturot kā daļu no projekta veiksmes stāsta. Tas ir projekta mantojums, un par to vajadzētu dalīties ar ieinteresētajām personām vai līdzekļu devējiem.

ü  Laika gaitā brīvprātīgo spēja apmeklēt pasākumus var mainīties. Saziņa ar visiem viņiem ir svarīga jebkurai šāda veida darbībai nākotnē.

ü  Projekta lomu sadalē jābūt elastīgai. Daži brīvprātīgie vēlētos uzņemties lomu, kas ir vairāk orientēta uz sociālo jomu, bet citi vēlētos, lai viņiem būtu atbalsta loma.

ü  Jānodrošina iespējas cilvēkiem izmantot un attīstīt savas prasmes un intereses. Pieredzējuši brīvprātīgie var uzraudzīt un vadīt jaunākus, mazāk pārliecinātus komandas locekļus un deleģēt īpašas pilnvaras dažādās aktivitātēs.

ü  Sabiedriskie pasākumi ir labs veids, kā veidot un stiprināt komandas saliedētību.

2. Praktiska aģitācija

Veiksmīgai kampaņas mērķu sasniegšanai jāievēro sociālā mārketinga principi. Lai izprastu kampaņas aktivitāšu attīstību, detalizēti jāizpēta šo pieeju faktiskā interpretācija un jāanalizē attiecīgo principu piemērošana attiecībā uz kampaņas vadību.

Sociālā mārketinga modeļa piemērošana

Sociālais mārketings apraksta komerciāla mārketinga metožu izmantošanu, lai ietekmētu uzvedības

izmaiņas kopējā labā. Literatūrā tas tiek raksturots kā mārketinga problēma, jo runa ir par citu produktu, kas var ietekmēt cilvēkus, kopienas un sabiedrību kopumā. Kampaņas sākotnēji netika konceptualizētas sociālā mārketinga ziņā. Dati no intervijām ar darbiniekiem, kas iesaistīti līdzīgās kampaņās, liecina, ka iepriekšējā pieredze mārketinga pieeju piemērošanā sociālajās kampaņās ir motivējusi izmantot šo modeli. Tomēr tas ir pielāgots sociālā mārketinga veids, apvienojot reklāmas vēstījumu sociālā mārketinga izstrādes, ieviešanas un novērtēšanas procesos un to, ko kampaņas dalībnieki raksturo kā pieejas sabiedrības attīstībai, lai veicinātu iesaistīšanos vietējā līmenī.

Šādu modeļu efektivitāti apstiprina citas valstis, piemēram, Norvēģija, kas šāda veida kampaņās izmanto augšupēju pieeju. Pirms kampaņas organizēšanas un tās laikā dalībnieku starpā vajadzētu būt vienprātībai par nepieciešamību izmantot sociālā mārketinga pieeju sabiedrības attīstībai. Neskatoties uz to, tiek apspriests arī pareizais un efektīvākais līdzsvars starp dažādām pieejām.                

3. Kampaņas pieeja

Uzvedības mērķi

Tiek pieņemta attīstības līnija / modelis un pieeja stigmas un diskriminācijas novēršanai: sākot ar "bezproblēmas problēmu" un piesaistot sabiedrības uzmanību, pirms tiek panākta attieksmes maiņa, kam seko uzvedības maiņa. Šīs virziena maiņas no attieksmes apzināšanās uz uzvedības transformāciju vadības grupa pauž kā kampaņas mērķi. Kampaņa vienmēr darbojas, pieņemot, ka attieksmes veidošanai un uzvedības maiņai (lai pabeigtu visu ciklu no sākuma līdz beigām) ir nepieciešama viena paaudze, lai gan paaudžu maiņas process nav pilnībā izklāstīts, atspoguļojot grūtības noteikt efektīvo pārmaiņu līdzekļi.

Orientācija uz lietotāju

Kampaņas vispārējo toni nosaka saskaņots pārmaiņu process.

Sākumā tiek izstrādāti un pārbaudīti trīs dažādi "argumenti":

• informatīvs un izglītojošs

• Pievilcīgs

• Dramatisks / apsūdzošs

Saskaņā ar rakstiskiem ieteikumiem garīgās veselības speciālisti atbalsta pirmo pieeju, bet pēdējo izvēlas garīgās veselības pakalpojumu lietotāji. Kampaņas vadītāji izvēlas ziņojumu (piemēram, “Mēs jūs saprotam un atbalstām”), lai sasniegtu sabiedrību. Darbs ar kopienām un plašsaziņas līdzekļiem ir šīs pieejas centrā.

Tādā veidā kampaņas noformēšanā un izstrādē mērķauditorija un prioritāte ir plašākas sabiedrības kā kampaņas lietotāja viedoklis.

4. Kampaņas izstrādes posmi

Kampaņas izstrādes process aptver vairākus posmus, izmantojot pētījumus un konsultācijas, kampaņas izstrādes un uzlabošanas metodes, ziņojumu un citu materiālu sagatavošanu.

Priekšizstrāde

Priekšizstrādes stadijā projekta vadītājs - asociācija “Ilgtspējība progresīvai un atvērtai komunikācijai” SPOC kampaņas saukļa kontekstā vāc informāciju un statistikas datus, kas saistīti ar stigmatizāciju, kā arī citu saistītu pieeju / modeļu piemērus.

Sākotnējā posma izpēte ietver konsultācijas ar lietotājiem, aprūpētājiem, profesionāļiem un mērķa grupām, lai labāk izprastu stigmas būtību, atklātos jautājumus un to, kas, pēc ieinteresēto personu domām, būtu jādara, lai novērstu stigmatizāciju.

Šajā posmā konsultācijas notiek kā anketas un diskusijas. Šie konsultāciju modeļi tiek izmantoti informācijas un viedokļu apkopošanai.

Kampaņas sākšana un pastāvīga izplatīšana

Kampaņas uzsākšanu koordinē un organizē projekta vadības komanda, un to veido vairākas dažādas pieejas un intervences:

-          TV un radio ziņas

-          Atsevišķi informācijas kanāli (Valsts autoceļu tīkls, reklāmas stendi, ceļa zīmes utt.)

-          Plakāti, skrejlapas, specializētas tiešsaistes publikācijas

-          Mērķtiecīgas plašsaziņas līdzekļu pārraides ar attiecīgiem personīgiem stāstiem, ar kuriem dalīties

-          Sadarbība ar vietējām organizācijām, lai attīstītu ar vietējām kampaņām saistītas darbības.

Apspriešana, pārskatīšana un novērtēšana

Pēc kampaņas uzsākšanas vadības komanda apspriež tās efektivitāti, apjomu un ietekmi. Vajadzības gadījumā tiks atjaunināta pieeja maksimālai pieejamībai un ietekmei.

DARBA KULTŪRAS UN VIDES VEIDOŠANAS MEHĀNISMI ATTIECĪGI MAZĀKUMA KOPIENU JAUNIEŠU STARPĀ

 

Eurostat publicētajos gada datos par personām vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kuras "nestrādā, nemācās un neapgūst prasmes" (NEET): Saskaņā ar 2018. gada statistiku Bulgārija ierindojas 3. vietā ar 20,9% (kam priekšā ir tikai Itālija un Grieķija). Tas ir svarīgs rādītājs to jauniešu īpatsvaram, kuru augstākais izglītības līmenis ir pamatskolas līmenis un kuri nestrādā un nemācās. Cilvēkiem ar zemu izglītības līmeni tas ir attiecīgi 58,4%. Līdzīgs rādītājs, kas aprēķināts romiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem, rāda, ka to romu jauniešu īpatsvars, kuri nestrādā, nemācās un nesaņem papildu apmācību kā galveno darbību, vidēji ir 63%, salīdzinot ar 12% tajā pašā vecuma grupā ir vidēji ES.

IEVADS

Efektīva komunikācija un efektīvu attiecību paradigmas izveide starp vadību un ražošanas darba kolektīvu, no vienas puses, un tajā strādājošajiem jauniešiem no dažādām minoritāšu grupām, no otras puses, ir ārkārtīgi svarīga pozitīva iznākuma sasniegšanai . Uzdevums kļūst vēl grūtāks, ja mērķa grupu veido cilvēki ar garīgās veselības problēmām. Faktiski pētījuma objekts iegūst dubultu minoritātes kvalitāti kā “minoritāte mazākumā”. Saskaņā ar Eurostat datiem turku un romu skaits, kas ietilpst NEET kategorijā Bulgārijā, ir attiecīgi divas un četras reizes lielāks nekā bulgāriem. Redzot so zemo līmeni, būtu jāsniedz detalizētus secinājumus un konkrētus ieteikumus novērojamās minoritātes pielāgošanai konkurētspējīgā darba vidē. Tiek ierosināti īpaši pasākumi, lai veicinātu romu un turku vidusslāņa rašanos un nostiprināšanos, kas sastāv no cilvēkiem ar vismaz vidējo izglītību un strādā jauktā ilgtspējīgu darbu vidē. Projektā tiek izmantotas stingras kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes, lai novērtētu daudzslāņainu iejaukšanās iespējamību.

Šī pētījuma mērķis ir noteikt efektīvus pasākumus, kas stiprinātu to jauniešu sociālo un veselības stāvokli, kuri minoritāšu kopienās ir pakļauti garīgās veselības problēmām, un tādējādi garantētu viņu finansiālo, profesionālo un ģimenes stabilitāti. Protams, prioritāra problēma būtu nodrošināt riska grupas jauniešu garīgo veselību. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas definīciju, garīgā veselība nozīmē "labklājības stāvokli, kurā indivīds var realizēt savas spējas, tikt galā ar parastajām dzīves stresa situācijām, produktīvi strādāt un spēj dot savu ieguldījumu sabiedrības labā". Garīgā veselība tiek definēta arī kā “veiksmīga garīgā darbība, kas noved pie produktīvas darbības, veselīgām attiecībām ar citiem cilvēkiem, spējām pielāgoties pārmaiņām un problēmu pārvarēšanai. Tas ir pamats pozitīvas domāšanas, komunikācijas prasmju, mācīšanās, emocionālās stabilitātes un pašcieņas veidošanai. ”

Īsāk sakot, analizēto mērķa grupu veido mazākumtautību jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem ar garīgās veselības problēmām. Specializētie ziņojumi nodrošina vēl detalizētāku šīs grupas sadalījumu, lai visaptverošāk un rūpīgāk īstenotu attiecīgos pasākumus. Attiecīgie iedzīvotāji ir sadalīti trīs vecuma grupās:

1. vecumā no 15 līdz 19 gadiem

2. vecumā no 19 līdz 23 gadiem

3. vecumā no 23 līdz 29 gadiem

Tajā pašā laikā, ņemot vērā viņu veselības stāvokļa konkrētos laika posmus, šie jaunieši tiek iedalīti divās apakšgrupās: ar pastāvīgiem garīgiem traucējumiem un ar īslaicīgām problēmām.

Visur pastāv problēma, kas saistīta ar mazākumtautību kopienu NEET jauniešu ar garīgās veselības problēmām sociālo integrāciju un nodarbinātību. To atzīst valstis, kurās cilvēktiesību ievērošana ir valsts politika. Valstij ir jāievieš plašs tiesību aktu un institucionālo pasākumu klāsts, lai integrētu šos cilvēkus sabiedrības struktūrā. Mērķa grupa ir neaizsargāta pret tā saukto “jēdzienu - krīze”, un darba trūkums var nelabvēlīgi ietekmēt arī pašnāvības risku. Tāpēc ir daudz svarīgāk nodrošināt garīgo stabilitāti, izmantojot sociālo iekļaušanu, nevis tikai finansiālu atbalstu, kas ir viss, ko parasti īsteno institucionālā politika. Sabiedrības līmenī garīgā veselība ir sociālās kohēzijas, kā arī sociālās un ekonomiskās labklājības resurss.

Garīgā veselība ir būtiska sastāvdaļa katra cilvēka dzīves kvalitātei un personības attīstībai. Kultūras, sociālā, fiziskā un ekonomiskā vide, kurā cilvēks piedzimst, dzīvo, strādā un noveco, nosaka viņa garīgo veselību un labklājību. Garīgā veselība un garīgās slimības nav statiskas, bet ir atkarīgas no daudziem faktoriem un laika gaitā var mainīties. Tās ir atkarīgas no dažādu faktoru mijiedarbības dažādos attīstības posmos: sociokulturālā, bioloģiskā un psiholoģiskā, kā arī ģenētiskās noslieces, iedzimtības, ģimenes vides, dzīves notikumiem, bērnības traumām, darba vides utt. Jauniešiem no minoritāšu grupām lielākā daļa no šo faktoru ir ļoti neizdevīgi sakārtoti. Tāpēc no sabiedrības un valsts ir nepieciešama īpaša iesaiste un atbalsts.

Mazākumtautību jauniešu zemākais sociālais un kultūras kapitāls padara viņus neaizsargātākus ekonomikas pārstrukturēšanas, industrializācijas un ekonomisko krīžu apstākļos. Loģiski - kā sociālas sekas darba tirgū parādās diskriminācija, kas balstīta uz etnisko un reliģisko pamatojumu, kā rezultātā vēl vairāk pasliktinās viņu sadzīves iespējas. Psihiskā un sociālā riska jaunieši datus par nodarbinātības trūkumu savā grupā interpretē ļoti atšķirīgi no vairākuma. Viņi uzskata sevi par pastāvīgas diskriminācijas upuriem darba tirgū neatkarīgi no apmierinoša izglītības līmeņa. Atšķirīga minoritāšu NEET sociālās un ekonomiskās atstumtības cēloņu interpretācija slēpj iespējamo konfliktu risku. Minoritāšu izslēgšana no valsts ekonomiskās un sociālās dzīves ilgtermiņā apdraud demokrātisko attīstību un sociālo kohēziju.

Mērķa grupas jaunieši uzskata, ka ir neaizsargāti, galvenokārt, attiecībā uz viņu iekļaušanos darbā. Iemesli ir saistīti ar vairākiem objektīviem un subjektīviem riska faktoriem. Kopumā, sabiedrības ar augstāku dzīves līmeni un mazāku nevienlīdzību raksturo augstāks garīgās veselības un labklājības līmenis. Viens izskaidrojums ir tāds, ka trūkums un ierobežojumi mēdz katalizēt negatīvu emocionālo un kognitīvo reakciju sliktos sociālos un ekonomiskos apstākļos. Nabadzība bērnībā, iespējams, negatīvi ietekmēs attīstības procesus un novedīs pie vājākām kognitīvajām spējām. Pusaudžiem tas var izraisīt lielāku depresijas, psihoaktīvo vielu ļaunprātīgas izmantošanas, noziedzības un citu negatīvu seku risku. Šādās situācijās eksperti ziņo par baiļu un uzvedības traucējumu pieaugumu jauniešiem un atzīmē, ka psihotropo zāļu lietošana pieaug. No otras puses, tādi riska faktori kā zemi ienākumi vai minoritāte ne vienmēr izraisa garīgās veselības problēmas, un šīs grupas pārstāvjiem var būt labāki garīgās veselības rādītāji nekā paredzēts. Piemēram, pēc garīgās veselības veicināšanas mazākumtautību kopienā, līdzās garīgās veselības uzlabošanai, uzrādās, ka pašnovērtējumu mazāk ietekmē sociālais statuss, bet vairāk - dzīves pieredze un pozitīvās attiecības ar citiem cilvēkiem.

Kopējās bailes, kas kavē mazākumtautību NEET sākt darbu, ir:

-          Viņi netic, ka var tikt galā darba vietā

-          Viņi netic darba devēju pareizībai/tasinīgumam

-          Viņi baidās, ka tiks samazināti viņu sociālie pabalsti

-          Viņi baidās, ka darba devēji var uzzināt par viņu garīgo stāvokli

-          Viņi baidās no neiecietības un diskriminācijas

-          Viņi nevēlas mainīt savu pašreizējo dzīvesveidu

-          Viņiem trūkst disciplīnas un darba paradumu

-          Pastāv bailes no sociālajiem kontaktiem un pieredzes trūkums sociālā darba vidē

-          Bailes būt neatkarīgam no ģimenes locekļa vai sociālā darbinieka - viņi sagaida, ka, pieņemot darbā, darba devējs uzņemsies atbildību par viņiem.

Daudzi cilvēki ar mācīšanās traucējumiem bieži nespēj saņemt nepieciešamo ārstēšanu, rehabilitāciju un sociālo iekļaušanu atbilstoši profesionālajiem un ētiskajiem kritērijiem. Jāveic darbs, lai stiprinātu attiecīgo jauniešu autonomiju, izmantojot likumīgi garantētas tiesības uz sociālo palīdzību, sociālajiem pakalpojumiem un valstī noteiktajām shēmām, kas viņus pilnvaro pieņemt savus lēmumus, tostarp attiecībā uz nepieciešamību pēc aprūpes un ārstēšanas. Kopumā faktorus, kas veicina minoritāšu NEET potenciālo izslēgšanu no sociālās dzīves un viņu pilnīgu diskvalifikāciju, var apkopot šādi:

-          Izcelsmes vides (geto) negatīvā ietekme ar tādiem hroniskiem jautājumiem kā noziedzība, alkohola un vielu lietošana, slikta infrastruktūra un dzīves kvalitāte.

-          Zema izglītība un izpratne par veselību ģimenē un sabiedrībā: analfabētisms vai pamatizglītība, veselības zināšanu un veselības aprūpes trūkums.

-          Tradicionālo uzvedības un garīgo stereotipu klātbūtne, kas panes pieaugušo vardarbību pret bērniem gan ģimenē, gan ārpus tās.

-          Sociālā atstumtība (atstumtība), kas ierobežo jauniešu attīstības un adaptācijas iespējas sabiedrībā.

-          Nodarbinātības marginalizācija - pastāvīgs bezdarbs vai zems nodarbinātības līmenis, galvenokārt, esot par fizisko un nekvalificēto darbaspēku.

-          Nepareizi sociālās uzvedības modeļi. Papildus parastam noziegumam getos kā galvenais ienākumu avots ir īpaši populāras krāpnieciskas shēmas sociālā atbalsta apgūšanai. Šis uzvedības modelis ir kļuvis populārs kā "labklājības fondu iztukšošana". Ir gadījumi, kad invaliditātes statuss mūža garumā tiek piešķirts sakarā ar iespējamiem “garīgiem” apstākļiem, kas paši par sevi ir ne tik daudz veselības, bet sociāla problēma. Saskaņā ar Nacionālā statistikas institūta datiem 12,6% no visiem romu iedzīvotājiem valstī, ieskaitot bērnus, ir invalīdi vai cieš no smagiem hroniskiem stāvokļiem. Romiem ir raksturīgi “invalidizēties” jau ļoti agrā vecumā un masveidā būt hroniski slimiem jau pusmūža vecumā.

-          Individuālas un ģimenes problēmas (sliktas atzīmes un sniegums skolā, uzmanības deficīts, emocionāla labilitāte, psihotropo vielu ļaunprātīga izmantošana, nāve ģimenē, stress utt.), Kas negatīvi ietekmē pašnovērtējumu, emocionālo noturību, pozitīvu domāšanu , sociālo briedumu un spēju tikt galā ar ikdienas stresu.

-          Ir acīmredzams, ka, tā kā mērķa grupa ir divreiz diskvalificētāka sociālā grupa, ir jāidentificē pasākumu kombinācijas. Rezultāts ir sava veida divējāda profilakse. Pirmā metodika "izārstē" jauniešus ar garīgās veselības problēmām, bet otrā - tos, kuru jautājumi rodas no minoritātes. Tā kā šie divi komponenti ir jāapvieno, jaunā metodika izrādās ļoti sarežģīta un specifiska. Šajā sakarā kā pirmo soli var ierosināt šādu sociālo atbalstu minoritāšu jauniešiem ar garīga rakstura traucējumiem:

-          Mudināšana iekļauties kopienas dzīvē; jēgpilnām un strukturētām ikdienas aktivitātēm jābūt visu veidu iekļaujošo iestāžu pamatfilozofijas galvenai daļai.

-          Vienkārša un ātra piekļuve medicīniskajai vai sociālajai aprūpei; nevajadzētu ierobežot ar attiecīgo pakalpojumu sadrumstalotību, birokrātiju vai ilgām pieteikšanās procedūrām.

-          Palīdzot cilvēkiem ar mācīšanās traucējumiem, jāņem vērā viņu pasaules uzskats, reliģiskās, emocionālās un garīgās vajadzības un īpašības.

-          Sociālajiem faktoriem ir svarīga loma garīgās veselības saglabāšanā. Labs darbs ir vissvarīgākais kā uzdevums, kura izpilde nostiprina cilvēka nozīmi un identitāti. Tomēr ikdienas dzīvi un profesionālos apstākļus vairs nenosaka stabilas kultūras tradīcijas un vietējā līmenī pieņemti demokrātiski lēmumi, bet gan centralizētas ekonomiskās vadlīnijas un struktūras. Tāpēc ekonomikas un strukturālajā politikā jāņem vērā arī cilvēku garīgā veselība un mērķi nodrošināt pienācīgas un iekļaujošas dzīves telpas un saprotošu darba apstākļu nodrošināšana.

-          Vietējo valsts un pašvaldību struktūru un NVO lielāka sadarbība un loma tuvāk dzīvesvietai. Ja sociālās saites kļūst vājākas, tā rezultātā tiek zaudēti ārējie resursi, piemēram, draugi, ģimene un kolēģi. Bieža darba vietas un līdz ar to arī dzīvesvietas maiņa, bezdarbs, kā arī personisko kontaktu samazināšanās neveicina sociālo tīklu veidošanu tiešā mājas tuvumā. Tāpēc vēl kritiskāk ir tas, ka klienti un viņu pārstāvji piedalās atbalsta struktūru un vietējo tīklu veidošanā.

Šim jābūt nodrošinātam:

1. Neatkarīga mājokļa jautājuma atrisinājums: bieži vien bezpajumtniecība un mācīšanās traucējumi iet roku rokā. Palīdzībā cietušajiem jāņem vērā abu veidu problēmas. Šajā ziņā pašvaldību loma ir neaizstājama, jo tām ir jāizstrādā prioritāras mājokļu programmas jauniešiem patstavīgas dzīves realizācijai. Turklāt jāpārstāv lielāko daļu jauniešu, sevišķi, kas ievietoti iestādēs bērniem bez vecāku gādības.

2. Nodarbinātība: cilvēkiem ar garīgām slimībām ir lielāks risks zaudēt darbu vai kļūt darbnespējīgiem savas slimības dēļ. Šajā ziņā nozīmīga loma ir arī sabiedrības aizspriedumiem: tas noved pie darba, kopējo resursu un pievienotās vērtības zaudēšanas.

Jauniešiem, kas ir pakļauti riskam, ir ārkārtīgi grūti atrast stabilu darbu. Piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti paredzētās kvotas, kas pašlaik tiek piemērotas dažās ES dalībvalstīs, tostarp Bulgārijā, nebūt nav pietiekamas kā instruments nodarbinātības nodrošināšanai. Stipri agresīvāka politika ir nepieciešama, lai lielajam skaitam šobrīd izolēto cilvēku būtu saņemama profesionāla iekļaušana ar palīdzības dienestu atbalstu visas sabiedrības labā.

Ir svarīgi nodrošināt, lai jauniem garīgi nestabiliem cilvēkiem būtu pienākumi darba vietā, kas neapdraud viņu un citu līdzcilvēku veselību un nerada fizisku vai garīgu stresu. Pētījumi no tādām valstīm kā Nīderlande vai Lielbritānija atklāj, ka visbiežāk ilgstošo slimības lapu cēlonis ir garīga pārslodze un izdegšana. Stress darbā ir galvenais emocionālā šoka cēlonis. Amerikāņu psihologs Herberts Frīdenbergers, kurš atklāja šo fenomenu, "izdegšanu" raksturo kā "noguruma vai neapmierinātības stāvokli, ko izraisa saistības ar cēloni, dzīvesveidu vai attiecībām, kas nedeva gaidīto rezultātu". Un turpina piebilst: "Sindroms, kurā darbinieki jūtas emocionāli izsmelti vai noguruši, emocionāli atsvešinās no klientiem un devalvē paši savus sasniegumus." Būtu jāizmanto valsts līdzekļi, lai aktīvāk veicinātu labāko uzņēmējdarbības praksi un profilaksi, iekļaušanu, piemērotus, ātrus un elastīgus pagaidu risinājumus, kas ietver īsāku darba laiku, atbalstu darba vietā un vadītāju un darbinieku tālākizglītību.

Inovatīvas korporatīvās kultūras formas un tehnoloģijas var arī uzlabot darba un produkcijas kvalitāti. Ar stresu saistītā riska proaktīvai pārvaldībai, novēršot vai mazinot stresa faktoru, jābūt neatņemamai jebkuras profilakses stratēģijas sastāvdaļai.

Tāpat kā darba devēji var prasīt no darba ņēmēja nepieciešamo un pieņemamo elastības līmeni, tāpat darba ņēmējs var pieprasīt elastību attiecībā uz ģimenes, aprūpes un personīgajām problēmām (darba devēja pienākums rūpēties par darbiniekiem, kas vērsti uz cilvēku).

Darba apstākļi ir tieši saistīti ar jauniešu garīgo stabilitāti, kā arī ar perspektīvām ilgtermiņā saglabāt darbu. Nodarbinātība un jo īpaši darba vide var pozitīvi ietekmēt indivīda garīgo veselību, bet tajā pašā laikā var arī nelabvēlīgi ietekmēt esošās problēmas vai pat izraisīt garīgās veselības problēmas attīstību. Darbā piedzīvotais stress var būt pirmais faktors. Stress pats par sevi nav psihisks stāvoklis, bet to var viegli izraisīt.

Efektīva mehānisma ieviešana, kas nodrošina atbilstošu darba vidi, ir ārkārtīgi svarīga, lai mērķa grupa tiktu pilnībā iekļauta. Var noteikt dažus darbības līmeņus. Pirmkārt un galvenokārt, darba kolēģiem jāparāda empātija un cieņa pret mazākumtautību jauniešiem, kuri cieš no veselības problēmām. Harmoniskas darba vides veidošana, kur katrs dalībnieks var atrast savu vietu, ir divvirzienu process. Tas prasa labu gribu un atbilstošus centienus gan no mazākumtautību jauniešiem, kuriem ir garīgās veselības problēmas, gan no vadības un darba devēja puses. Lai to panāktu, ir nepieciešams attīstīt personisko un kolektīvo izpratni, kuras pamatā ir iecietība pret atšķirīgajiem un spēcīga vēlme pēc savstarpējas sociālās palīdzības. Šim procesam ir jābūt izpratnei, ka, pieņemot kolēģi no nelabvēlīgas vides un ar garīgās veselības problēmām, darba devēja pārstāvji pilda savu sociālo pienākumu. Lai nodrošinātu bezkonfliktu darba procesu, katrai pusei jāuzņemas sava atbildība, ko kopumā var izteikt šādās darbībās:

Darba kolektīva atbildība pret mērķa grupas jauniešiem:

-          Iepazīšanās ar darba vidi un darba kolektīvu

-          Palīdzība jaunu zināšanu un prasmju apgūšanā

-          Draudzīgu uzticības un sapratnes attiecību veidošana

-          Padomi un savstarpēja palīdzība jāsniedz līdzjūtīgi, nemazinot personisko cieņu

-          Emocionāls atbalsts – informācijas apomaiņa un sarunas par darbu, ģimeni, draugiem utt.

-          uzslava un iedrošinājums par labi izpildītiem uzdevumiem

-          Rūpes un palīdzība dzīves un ikdienas problēmu risināšanai ārpus darba

Mērķa grupas jauniešu pienākumus var apkopot šādi:

- Pārliecība par nepieciešamību ilgtermiņā izmantot izvēlēto profesiju

- Vēlme un neatlaidība, apgūstot jaunas ar darbu saistītas zināšanas, disciplīnu un atbilstību vadības prasībām

- Pozitīva attieksme pret vadītājiem un darba kolēģiem; vēlme pievienoties pozitīvā sadarbības garā

- Pozitīva attieksme pret līdzstrādniekiem - savstarpēja palīdzība, iecietība un labā griba

- Savlaicīgas palīdzības un padomu meklēšana personisku vai profesionālu problēmu gadījumā

- Regulāra veselības profilakse, atbildība par savu veselību

- Gatavība sadarboties un darboties kā padomdevējamdarbā ar līdzīgiem darbiniekiem.

Vadītāja / uzrauga pienākumi:

- Labi pārzina darba ņēmēja personību, veselības stāvokli un vajadzības veselības un sociālā riska jomā;

- Profesionālā apmācība, kas pielāgota darbinieka fiziskajām un intelektuālajām spējām

- Pastāvīgu darba uzdevumu un lomu noteikšana, kas nepārsniedz darba ņēmēja ar problēmām iespējas

- Elastīga darba laika un slimības atvaļinājuma iespējas veselības krīzes laikā

- Uzslava un iedrošinājums par labi izpildītiem uzdevumiem

- Ātra/īslaicīga Ad hoc uz vajadzībām balstīta finansiāla palīdzība nelabvēlīgā situācijā esošam darba ņēmējam un viņa ģimenei

- Pastāvīgs dialogs ar darba ņēmēju, lai iepazītos ar viņa darba un ģimenes īpatnībām/problēmām

- Regulāru konsultāciju nodrošināšana ar medicīnas profesionāļiem un sociālajiem darbiniekiem

- Sadarbība ar starpniekiem no attiecīgajām valsts/pašvaldības iestādēm vai NVO pārstāvjiem, lai iegūtu efektīvu materiālo un morālo atbalstu

- Spēcīga iejaukšanās, lai novērstu konfliktus, kas varētu rasties dēļ atšķirībām kultūras, rasu vai ar veselību saistītu iemeslu dēļ

- Cieņa pret mērķa grupas jaunieša reliģiskajām un kultūras atšķirībām

- Pozitīvas darba atmosfēras radīšana, izmantojot kopīgus sociālos, kultūras un sporta pasākumus.

Attiecībām starp mērķa grupas jaunieti un vadību galvenokārt jābūt vērstai uz emocionālo problēmu rašanās novēršanu un attīstību darba vietā un ārpus tās, un tajās jāiekļauj dažādi dalīšanās un atbalsta veidi.

Darba kolektīvs pārstāv sociāli konstruētas kopīgas identitātes formu. Terminu “kopiena vai apkaime” parasti lieto, lai aprakstītu attiecības, vērtības, intereses un identitāti, kas savieno cilvēkus, kā arī kopīgu interesi par kādu vietu, kustību vai kultūru. Ģimenes, mikrorajoni, skolas, darbavietas, klubi ir kopienas ar savām īpašajām iezīmēm. Garīgā veselība ir faktors, kas ļauj realizēt savu potenciālu ne tikai kā indivīdam, bet arī kā kopienai, kurai viņš pieder. Garīgās veselības atbalsta programmās jāietver darbības un iniciatīvas, kas papildina klīnisko ārstēšanu. Kopienas garīgās veselības programmas var būt pieejamākas un piemērotākas, ja tās ir pieejamas un darbojas vairāk nekā vienā vietā (skola, darba vieta, biedrība utt.), Un visi kopienas/apkaimes locekļi var gūt labumu no viņu pakalpojumiem. Sabiedrībā balstītu programmu mērķis ir uzlabot cilvēku ar psiho-sociāliem traucējumiem un vajadzībām dzīves kvalitāti, izmantojot:

- stāvokļa profilakse un agrīna noteikšana/ diagnosticēšana. Tādējādi var samazināt garīgās veselības problēmas, no kurām iespējams izvairīties, skaitu un to cēloņus.

- Viegla un ātra piekļuve sociālajiem pakalpojumiem un veselības aprūpei

- sociālās integrācijas un drošas dzīves uzlabošana

- Atbildīgas uzvedības veicināšana, izmantojot atbalstu un savstarpēju palīdzību

- Piešķirt cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām iespēju aktīvi piedalīties savu kopienu attīstībā, uzsverot pozitīvas garīgās veselības lomu.

- Veicināt un atbalstīt izmēģinājuma veselības, sociālās un kultūras programmas, lai jaunieši, kuri ir nelabvēlīgā situācijā, varētu veiksmīgi integrēties lielākās kopienās: uzņēmumos, skolās, sabiedrības organizācijās, veselības aprūpē un sociālajos dienestos.

Galvenā pieeja profilaksei sabiedrībā ir attiecīgu tīklu paplašināšana un stiprināšana, kas var stimulēt garīgo labsajūtu un veselību:

- Sociālo attiecību un izolēto grupu savstarpējo attiecību attīstīšana, mainot sistēmu un pakalpojumus sociālo attiecību un kohēzijas attīstībai.

- Atbalsta programmas cilvēkiem, kuriem ir bijušas līdzīgas problēmas (vienaudžu atbalsts). Sabiedrības veselības un sociālo pakalpojumu sniedzēju atbalstoša līdzdalība, kas domāta garīgās veselības uzlabošanai dažādos kontekstos, prasa papildināt centienus ne tikai vietās, kur cilvēki dzīvo, bet arī uz vietām, kur viņi mācās un strādā, uz sabiedrību, fizisko vidi un pēc tam uz sociālekonomiskajiem dzīves apstākļiem.

Bieži tiek citēta frāze, ka noteiktas sabiedrības brieduma pakāpi nosaka tas, kā tā izturas pret vājākiem. Mazākumtautību jauniešiem ar garīgās veselības problēmām ne vienmēr ir nepieciešami tikai finanšu resursi, bet arī milzīgs cilvēku atbalsts, aizsardzība un pieņemšana. Obligāta ir kopienas locekļu aktīva līdzdalība un iesaistīšanās, kas tiek uzskatīta par aktīviem pilsoņiem ar ieguldījumu, nevis pasīviem klientiem un pakalpojumu lietotājiem. Tādā veidā kopienas garīgās veselības pieejas pārorientē uzmanību no kopienas problēmām un trūkumiem uz to stiprajām pusēm un īpašībām, kas ļauj viņiem attīstīties un tikt galā ar dažādām problēmām.

Iecietība un otra pieņemšana ir ārkārtīgi svarīga. Joprojām sabiedrībā ir nepietiekami redzami tie cilvēki, kuri ir atšķirīgi, it īpaši, ja viņiem ir minoritātes izcelsme un viņiem ir garīgi traucējumi. Iecietību var praktizet un attīstīt tikai nobriedušā un demokrātiskā sabiedrībā. Šo jauniešu izolācija izraisa vēl lielāku noraidījumu, vairošanos un pat mītu un nepareizu priekšstatu radīšanu par viņiem. Jau sen ir pieņemts vienādu spēju pieņēmums. Tie, kas neiederas šajā modelī, tiek vienkārši noraidīti.

Izglītība ir līdzeklis mērķa grupas integrācijai. Tomēr šai sistēmai ir arī problēmas. Cīņa par mazākumtautību NEET saglabāšanu ir ārkārtīgi grūta. Kopumā skolās ir pieaudzis mazākumtautību pametēju īpatsvars (14,4% visā ES). Tiem, kuriem izdodas palikt klasē, ir uzvedības problēmas, visbiežāk problēmas ir nespēja koncentrēties un agresija. Bieži vien ir jauktas problemātiskas situācijas, kuras pavada, piemēram, garīgās attīstības traucējumi, pretošanās nespēja patēriņa preču pārpilnībai, kā arī problēmas ar atkarību no plašsaziņas līdzekļiem, datoriem utt., Kā arī lēna attīstība. Bažas rada pastiprināta antidepresantu, metilfenidāta un līdzīgu zāļu lietošana bērnībā vai pusaudža gados.

Pieaugoša nedrošības sajūta ir vēl viens riska jauniešu spiediena avots, kam ir izšķiroša nozīme gan izglītības, gan darbaspēka jomā. Negatīvisms un agresija pret atšķirīgajiem ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc jauniesi pamet skolu vai pašizolējas no darba tirgus. Dažos gadījumos izglītības pasākums situācijas risināšanai ir specializētu skolu nodrošināšana ar īpašo skolēnu spējām pielāgotām mācību programmām. Uzsvars jāliek uz individuālu pieeju, lai atrastu vispiemērotāko nosacījumu kombināciju, lai vēl vairāk neapgrūtinātu neaizsargāto jauniešu psihi. Viņiem nav piemērojami standarta izglītības sistēmu principi, kas balstās uz spēcīgu konkurenci jau no mazotnes un ierobežo iespēju izredzes tiem, kuri nespēj būt starp līderiem sacīkstēs.

Ļoti svarīgs brīdis cīņā par šīs grupas socializāciju ir mēģinājums reintegrēt pamešanu izglītības sistēmā. Šim nolūkam jāveic šādi pasākumi:

- Informācijas kampaņu organizēšana, lai motivētu skolu pametušos un viņu ģimenes locekļus veicināt atgriešanos skolā.

- Sistēmas izveide primārajam sociālajam atbalstam mācības pārtraukušajiem un mācību līdzekļu un nepieciešamību nodrošināšanai.

- Individuālu mācību programmu izstrāde un arī jauniešiem ar mācīšanās problēmām.

- romu tautības izcelsmes skolotāju palīgu iecelšana šai tautību grupai.

- Stimulu sistēmas izstrāde, lai novērstu atkārtotu pamešanu.

- Īpašu plašsaziņas līdzekļu programmu izveide, lai veicinātu atšķirīgu cilvēku sociālo pieņemšanu un diskriminējošu stereotipu noraidīšanu. Tie pastāv gan attiecībā uz garīgo un emocionālo nevienlīdzību, gan mazākumtautību izcelsmi. Uztvere, kas saistīta ar noteiktiem apstākļiem, bieži vien ir tāda, ka izraisa sabiedrībā bailes un negatīvu attieksmi un noved pie nepamatotiem priekšlikumiem hiperintegrācijai sabiedrībā. Neskatoties uz to, ka pilsoniskā sabiedrība vienprātīgi noraida naida runu, joprojām pastāv saziņa, kuras pamatā ir naidīgums un negatīvi stereotipi.

Kritiski svarīgs ir arī emocionālais atbalsts mērķa grupai. Mazākumtautību fona un garīgās attīstības traucējumu dēļ jaunieši parasti ir jutīgāki un neaizsargātāki, vairāk pakļauti ietekmēm un agresijai. Ja īstajā brīdī viņi nesaņem savlaicīgu uzmanību un atbalstu, viņi var noslēgties un justies apvainoti, kas ar laiku var pārvērsties dusmās pret sevi un pasauli. Sekas var būt ārkārtīgi postošas. Īpaši jutīgi pret stresa faktoriem ir jaunieši, kuri nekad nav strādājuši un saskaras ar lielām dzīves problēmām.

Atšķirībā no pirmajām trim grupām, kurām ir ciešāks kontakts un kuras var nodrošināt specializētu aprūpi mērķa grupas jauniešiem, darba kolektīvam ir pilnīgi cita rakstura pienākumi. Tāpēc tas ir reāls izaicinājums un papildu saistības darba devējam un līdzstrādniekiem iesaistīties emocionālā atbalsta sniegšanā kritiskā brīdī. Tajā pašā laikā šādam emocionālam atbalstam un savstarpējai palīdzībai ir jābūt labvēlīgas darba atmosfēras nodrošināšanai. Depresīviem jauniešiem jādod iespēja brīvi runāt par savām grūtībām, zaudējumiem, traumatisko pieredzi un emocijām, par izmaiņām viņu dzīvē, par neveiksmīgām vecāku cerībām un visu, kas viņus aizrauj vai satrauc, palīdz sevi pacelt vai sagraut.

Attiecībā uz nodarbinātību viņiem vajadzētu būt iespējai dalīties jautājumos, kas saistīti ar:

- Kritisku stresa situāciju darbā

- Problēmām adaptācijas periodā

- Grūtībām apmācības periodā

- Kļūdīšanos

- Nepareiziem apgalvojumiem

- Negodīgu vai šķietami negodīgu darbības novērtējumu

- Nodarījumiem, kas izriet no uztvertās nevienlīdzības etniskās piederības, rases vai veselības dēļ.

Darba devēja vai līdzstrādnieku atbilstoša rīcība, lai palīdzētu atrisināt kopīgo problēmu, var ietvert:

- Papildu profesionālās psiholoģiskās / psihiatriskās palīdzības sniegšanas organizēšanu

- Brīvprātīgas iesaistīšanās un savstarpējas palīdzības organizesanas iespējamību ārpus darba

- Mērķtiecīgu materiālo resursu sadali

- Ieteikumu un palīdzības institūcijās(sociālajās un vietējās) utt.meklēšanas atbalsts

Emocionāls un materiāls atbalsts, kā arī darba devēja un līdzstrādnieku savstarpēja palīdzība ir obligāta, ja jaunietis nāk no sociālās iestādes un viņam nav savas ģimenes atbalsta. Lai veicinātu šādu aprūpi, darba devējiem, kuri savos uzņēmumos algo sociāli un garīgi nelabvēlīgus jauniešus, būtu jāapsver likumdošanas atbalsts un atvieglojumi.

Secinājumi

I. Pienācīgi ņemot vērā psihisko sarežģītību, sociālās mobilitātes specifiku un to, ka pētījuma objekts bija paredzēts izolācijai, grupas un / vai individuālā līmenī var ieteikt šādus pasākumus, lai atvieglotu jauniešu pāreju cilvēki no minoritātes līdz stabilai un drošai nodarbinātībai un efektīvas darba vides radīšanai:

1. Jācenšas atstāt ārkārtīgi sociāli konservatīvo “tīro” vidi, kas raksturīga ne tikai minoritāšu jauniešiem, bet arī minoritāšu kopienai kopumā. Indivīdam jāapzinās, ka viņam jācīnās pret visiem retrogrādiem ieradumiem, instinktiem un slēgtās sabiedrības sastāvdaļām, kas izolē viņu no veiksmīgas profesionālās un sociālās vides.

2. Jāņem vērā ideja, ka tikai ar izglītību vai apmācību var panākt pozitīvas profesionālās un uzvedības izmaiņas un attiecīgi notikt vēlamā sociālā transformācija.

3. Mācekļa prakses un profesionālās apmācības programmas, kuru efektivitāte ir pierādīta, būtu jāizvēlas un attiecīgi jāpielāgo, lai nodrošinātu, ka tās ir iekļaujošas, saistītas ar nodarbinātības iespējām un piedāvā virzību uz realistisku progresu.

4. Jābūt skaidrai izpratnei, ka jaunais mazākumtautības loceklis var uzplaukt tikai “jauktā” sociālajā vidē. Tādēļ viņiem ir jāizlemj par viņiem piemērotajiem profesionālās sociālās šūnas objektīvajiem parametriem un subjektīvajiem izmēriem. Īpaši svarīgi ir aktivizēt kontaktus ar kopienām ārpus attiecīgās minoritātes, ar spēcīgu ģimenes un attiecīgās izglītības iestādes iedrošinājumu.

II. Otra pasākumu grupa attiecas uz darba kolektīva (vairākuma) sociālo un psiholoģisko uzvedību ražošanas nodaļā, kur mazākumtautību jaunieši piesakās uz darbu, un tā ir paredzēta, lai veicinātu adaptāciju un radītu atbilstošu darba atmosfēru:

1. Būtu jācenšas veicināt efektīvu komandas darbu, kurā ražošanas procesā mazākumtautību locekļiem tiek piedāvāti amati, stingri balstoties uz kvalifikāciju. Novērtēšanai un paaugstināšanai amatā jebkurā gadījumā jābūt balstītai uz sniegumu, un visiem darba kolektīva “ieteikumiem” vajadzētu būt objektīvi novērtējamiem. Ja atsevišķi darba kolektīva locekļi nespēj strādāt kopā ar mazākumtautību jauniešiem, tad ir jāatrod tādi darba kolēģi, kuriem tā nebūs problēma. Darba kolektīvam ir jābūt skaidrai izpratnei, ka tikai cieša saliedētība un laba profesionālā struktūra var nodrošināt augstu sniegumu, kuru, neapšaubāmi veicinātu arī minoritāšu jaunieši.

2. Būtu jācenšas saskaņot komandas darba noteikumus ar sociālajiem un uzvedības principiem, kas vada minoritāšu jauniešu paātrinātu un efektīvu integrāciju ārpus darba. Būtu jāveicina šīs grupas vecāku bērnu piekļuve “jauktiem” valsts bērnudārziem vai skolām, tādējādi iniciatīvai jābūt no kolēģiem, kas uzņem ne tikai vecākus, bet arī viņu bērnus.

3. Publiskās un privātās ieinteresētās puses būtu jāmudina īstenot pasākumus, kas pielāgoti grūtībām, ar kurām sastopas jauniešu minoritāšu ģimenes, lai atrastu pareizo darba un privātās dzīves līdzsvaru (vecāku atvaļinājums tēviem, elastīga darba kārtība, bērnudārzu pieejamība utt.).

4. Jaunie mazākumtautību locekļi būtu jāmudina patiesi informēt par savām sociālajām tiesībām un attīstīt iemaņas iestāties par viņiem darba devēju vai valdības struktūru priekšā. Sociālās solidaritātes izjūta ar līdzstrādniekiem ražošanas nodaļā neatkarīgi no tā, vai viņi ir mazākuma locekļi, vai nē, var būt spēcīgs integrācijas un līdz ar to atbrīvošanās no “geto” sociālā statusa katalizators.

5. Darba kolektīvam, it īpaši tā dalībniekiem, kuri nav no attiecīgās minoritātes, būtu jāpieņem ideja un jāuzņemas iniciatīva kopīgu sabiedrisku pasākumu organizēšanai. Tās var būt gan personiskās brīvdienas (dzimšanas dienas, kāzas utt.), Gan tradicionālas svinības, kas raksturīgas visai minoritāšu grupai (Ramazāns, Sv. Bazilika diena utt.).

III. Trešā pasākumu grupa ir paredzēta darba devējiem, valsts iestādēm un likumdošanas iniciatīvai:

1. Būtu jācenšas un jo īpaši, pieņemot attiecīgos tiesību aktus, lai nodrošinātu taisnīgu atlīdzību par māceklību, lai mazākumtautību jauniešiem būtu patiesi reāla iespēja pilnībā integrēties darba kolektīvā.

2. Būtu jāievieš likumdošanas garantijas, ka prakse ir drošs un likumīgs nodarbinātības veids, kā arī reāls jauniešu ienākšanas punkts darba tirgū. Darba devēju iekļaušana procesā var nodrošināt labākus rezultātus.

3. Būtu jāuzlabo esošās pieejas, kā arī jāizveido jaunas, lai sniegtu informāciju un konsultētu karjeru jauniešiem, pienācīgi ņemot vērā īpašos šķēršļus, ar kuriem mazākumtautību jauniešiem jācīnās, meklējot un piekļūstot profesionālās apmācības, māceklības iespējām, nodarbinātībai.

4. Būtu jāveicina jauno mazākumtautību locekļu piekļuve uz darbu orientētai apmācībai gan publiskajā, gan privātajā sektorā, tostarp ar partnerību starp attiecīgajām ieinteresētajām organizācijām.

5. Atbildīgās struktūras (vietējās pašvaldības, izglītības iestādes utt.) Būtu jāmudina veidot partnerattiecības ar citām sociālajām pusēm (vietējiem uzņēmumiem, lieliem uzņēmumiem, arodbiedrībām, tirdzniecības kamerām, NVO utt.), Lai izstrādātu darba pieredzes programmas mazākumtautību jauniešiem, kuriem ir grūti iegūt šādu pieredzi bez papildu palīdzības un atbalsta.

6. Jāatzīst,ļoti savrīga ir pieredze, kas iegūta, veicot neformālu izglītību, dažādas prakses un / vai darbu minoritāšu kopienā, kas ir kā atspēriena punkts faktiskajā darba tirgū. Tas ir par atsevišķu minoritāšu grupu tradīciju ievērošanu, kas saistītas ar funkcionālas darba vides izveidi un uztveri, neietekmējot konkrētās ražošanas vienības sociālos un ražošanas mehānismus. Tas prasa paraugprakses apmaiņu starp attiecīgajiem sociālajiem partneriem (izglītības un apmācības nodrošinātājiem, darba devējiem un to apvienībām, jaunatnes organizācijām, jauniešu nodarbinātības nodrošinātājiem utt.).

7. Jāveic ieguldījumi, lai veicinātu mazākumtautību jauniešu piekļuvi informācijas tehnoloģijām, izmantojot esošos sabiedriskos pakalpojumus (jauniešu centrus, publiskās bibliotēkas, mediju centrus, jaunatnes informācijas un konsultāciju centrus utt.). Ņemot to vērā, būtu jāiekļauj noteikti izglītības un uzvedības komponenti, lai atvieglotu un rastu atbildi uz individuālajiem karjeras piedāvājumiem.

8. Karjeras konsultācijas un praktisks atbalsts jauniešu mazākumtautību darba meklētājiem jāiekļauj jaunatnes sociālajās programmās, sociālo darbinieku aktivitātēs un formālās izglītības iestādēs (darba meklēšanas semināri, darbu atsākšanas, padomi formalitāšu rakstīšanai, veiksmīgas darba interviju metodes utt.).

9. Būtu jāveicina mazākumtautību jauniešu piekļuve mikrofinansēšanas un partnerības grantu shēmām, lai uzlabotu apstākļus jauniešu uzņēmējdarbībai un sociālajiem uzņēmumiem.

10. Būtu jāpiedāvā finanšu stimuli, izmantojot nodokļu atvieglojumus vai cita veida finansiālu atbalstu privātajām un NVO ieinteresētajām personām, jo ​​īpaši vietējiem uzņēmumiem, lai piesaistītu mazākumtautību jauniešus.

11. Destigmatizācijas politikā būtu jāņem vērā attiecīgās sociālās grupas kultūras identitāte un specifika. Darba devējiem katra mentalitāte, tradīcijas, rituāli, etniskās un reliģiskās brīvdienas būtu jāuztver kā daudzveidības avots darba kolektīva sociālajā vidē, nevis kā sadalījuma līnija starp tās locekļiem. Atšķirība būtu jāuztver kā uzlabotas veiktspējas priekšnoteikums, nevis kā kaut kas tāds, kas var palēnināt ražošanas ciklu. Ja atsevišķi darba kolektīva locekļi nespēj strādāt kopā ar mazākumtautību jauniešiem, tad ir jāatrod tādi darba kolēģi, kuriem tā nebūs problēma.

12. Darba vietās jāņem vērā viņu etniskā, reliģiskā un kultūras identitāte, un tām jābūt aprīkotām ar atpūtas telpām, ēdnīcām utt., kā arī jāpiedāvā viņu gaumei un vēlmēm atbilstošs ēdiens.

13. Ikgadējā atvaļinājuma variantos būtu jāņem vērā tradicionālās minoritātes grupas brīvdienas.

14. Ieteicams, lai vadības komandai būtu attiecīgās minoritātes pārstāvis (ja ražošanas vienība to var atļauties). Viņš var kalpot kā verificētājs savas sociālās grupas noskaņojumam un kā atgriezeniskās saites avots starp darbiniekiem un vadību. Tādā veidā uzlabojas vadības elastība, tāpat arī veiktspēja un uzņēmuma produktivitāte.

15. Biežāk jāizmanto tādi instrumenti kā elastīgs vai īsāks darba laiksm individuāla vai nepilna laika darbs.

16. Būtu jāatļauj elastīgāka Darba kodeksa interpretācija. Piemēram, darba līgumā var būt iekļauts noteikums par “pagaidu atbrīvojumu no darba”, kas nenozīmē atlaišanu disciplināru iemeslu vai finansiālu sankciju dēļ.

LIKE projektu Īsteno:

 

 

 

EAPN

 

1.-5. jūlijā Bilbao, Spānijā, EAPN-Latvia pārstāve EXCO Laila Balga, pārstāvis EUISG Norberts Snarskis (PINS) un dalīborganizāciju pārstāvis Leons Mežeckis (Victory Foundation) piedalījās EAPN EXCO un EUISG sanāksmēs, Stratēģiskajā kongresā un Ģenerālajā Asamblejā. Par EXCO pārstāvi no Latvijas uz turpmākajiem trim gadiem ĢA tika apstiprināta Laila Balga.

 

http://www.eapn.lv/ 

http://www.eapn.eu/en

http://www.eapn.lv/interesu_aizstaviba/20150704_eapn_ga_deklaracija.pdf

http://www.eapn.lv/interesu_aizstaviba/20150704_eapn_ga_final_declaration.pdf